Apmēram 20 cm garā, zobainā zivs patlaban atpūšas Latgales zoodārza akvārijā, bet, kā atzina M.Pupiņš, iespējams, šādu zivju Daugavpils ūdenskrātuvēs ir vairāk, jo dzīvokļu akvārijos tās parasti audzējot vairākas. Jau tagad zoodārzā pienākot zvani no satrauktiem makšķerniekiem, kuri ir noķēruši līdzīgus radījumus.
Savukārt, pašvaldības atbildīgie dienesti izvērtē nepieciešamību likt brīdinājuma zīmes pie Porohovkas dīķa par iespējamām piranjām tajā un ieteikumu atturēties no peldēšanās šajā ūdenskrātuvē.
Pirms dažām dienām, atpūšoties pie dīķa Ķīmiķu mikrorajonā, vairāki daugavpilieši uz parastu slieku izmakšķerējuši Latvijas ūdeņiem neraksturīgu zivi, ko vēlāk aiznesuši uz Latgales zoodārzu. «No sākuma mēs domājām, ka viņi mūs grib izjokot, bet, kad atnesa zivi, bijām pārsteigti, ka tā tik tiešām ir Dienvidamerikas ūdenskrātuvēs izplatītā piranja (Piranja Pygocentrus),» saka M.Pupiņš.
Pieaugusi piranja var sasniegt pat 30 centimetru garumu. Tā kā brīvā dabā piranjas dzīvo baros un tām ir asi zobi, tās ir nopietns drauds, jo, pirmkārt, kā neraksturīgs dzīvnieks, tās apdraud Latvijas faunu, piesārņojot to ģenētiski un ar parazītiem, otrkārt, tas ir bīstams plēsējs, kas var uzbrukt vietējām zivīm, maziem dzīvnieciņiem un arī cilvēkiem, sacīja Pupiņš. Piranja ar saviem asajiem zobiem varot izkost gabalu no cilvēka vai dzīvnieka miesas mīkstuma apmēram tējkarotes lielumā.
Piraijas tiek tirgotas zooveikalos kā divus līdz trīs centimetrus garas zivtiņas. Tā kā zivīm nepieciešama nopietna aprūpe, tās regulāri jābaro un jātīra akvārijs, iespējams, šie pienākumi piranju saimniekam apnikuši un viņš nolēmis izlaist zivis tuvējā ūdenskrātuvē.