Viņa pastāstīja, ka pieminekļu sargi apsekojuši ēku, uzņēmuši fotogrāfijas un secinājuši, ka nebūt nav tā, ka liesmas vēsturisko namu ir pilnībā izpostījušas - galvenās dekoratīvās detaļas ir saudzētas, tāpēc, ja īpašnieks vēlētos celtni atjaunot, tas būtu iespējams. Taču Pētersone par šādu iespēju bija skeptiska, atzīstot, ka iepriekš divu gadu laikā īpašnieki nav reaģējuši uz VKPAI lūgumiem arhitektūras pieminekli savest kārtībā. Arī pēc ugunsgrēka inspekcija vērsīsies pie privātīpašniekiem.
Jau vēstīts, ka ap trijiem naktī izcēlies ugunsgrēks vienstāvu ēkā Jūrmalā, Majoros, Jomas ielā 43, portālam Diena.lv apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa. Ēka bijusi neapdzīvota. Ziņu par cietušajiem nav.
Ēka dega atklātām liesmām. Uguns izplatījās 300 kvadrātmetru platībā. Ja deg neapdzīvota ēka, tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana vai kāds bezpajumtnieks neuzmanīgi sildījies un izraisījis ugunsgrēku, minēja glābšanas dienesta pārstāve.
Ēka ir arhitektūras piemineklis. Savulaik tur bija iekārtota Jūrmalas vēstures muzeja izstāžu zāle. Ēka celta 1863.gadā, tā bija neoklasicisma arhitektūras paraugs. Tā veidota koka planku konstrukcijās. Nodegusī koka ēka bija viena no vecākajām ēkām Majoru centrā.
Kā portālam pastāstīja arhitektūras pieminekļu inspektore Ausma Pētersone, ēka piederējusi divām privātpersonām, taču divu gadu garumā, īpašnieki nav reaģējuši ir inspekcijas aicinājumiem rūpēties par ēku. Viņi mums neko neatbildēja, teica A.Pētersone.
Inspektore teica, ka nodegusī ēka minēta dažādos izdevumos. To raksturo lielā ordera kolonna, galvenās fasādes ieeja, austrumu un rietumu veranda, plašais verandas stiklojums.
Jūrmalas domē portālu informēja, ka ceturtdien deputāti grasījās lemt par ēkas konservāciju, jo īpašnieki par ēku nerūpējās. Kā stāstīja domes pārstāve Veronika Ramāne, sarakste ar viņiem notikusi, viņi solījuši ēku uzturēt, bet aicinājuši pagarināt termiņus. Lēmumu par konservāciju bija iecerēts pieņemt, jo ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas ilgstoši stāvējis kā "pusgrausts".
Īpašuma saimnieki ir Andrejs Makarenko un Vera Ivančikova, Diena.lv apstiprināja V.Ramāne. Diena.lv ar mājas īpašnieku pašlaik vēl nav izdevies sazināties.
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) šo ēku un tās īpašniekus ierindojusi «Graustu miljonāru» projekta sarakstā. Interneta mājas lapā JAB aicināja visus, kas pazīst A.Makarenko un V.Ivančikovu, atgādināt par viņiem piederošo īpašumu un lūgt to steidzami sakārtot tā, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem nebūtu kauns.
Savulaik A.Makarenko minēts kā Skonto uzņēmumu grupas neoficiālā vadītāja Gunta Indriksona biznesa partneris kurš 2002.gadā kļuva par Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma a/s Marienbāde kontrolpaketes īpašnieku.
Jūrmalas pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka ēka Jomas ielā 43 tika nodota denacionalizācijai 2003. gada 23.decembrī. Īpašniece bija Helēna Graudiņa, bet no viņas ēku par 80 tūkstošiem latu ar Latio starpniecību nopirka Makarenko un Ivančikova.
Jūrmalas Ziņas rakstīja, ka Makarenko vārds plašāk zināms saistībā ar darījumiem nekustamo īpašumu un zemes jomā, kā arī ar tiesu darbiem, kuros iesaistīti viņa pārstāvētie uzņēmumi. Īpašums Jomas ielā nav vienīgais, kas pieder Makarenko un ir sliktā stāvoklī. Jau 2001.gadā dome Makarenko uzdeva sakārtot īpašumus Z.Meierovica prospektā 35, Pūpolu ielā 2. Jāsakārto bija arī īpašums Ērgļu ielā 6. Savukārt 2003.gadā dome nolēma par Makarenko īpašumu Bulduru prospektā 131 piedzīt nesamaksā nodokļa pamatparāda un nokavējuma naudu kopsummā 635,39 latus pašvaldības budžetā.
Privatizācijas aģentūras dati liecina, ka Makarenko vārds un Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma akciju sabiedrības Marienbādes nosaukums lasāms arī saistībā ar zemes gabaliem Bulduru prospektā 127, 129,133, Lielupē, 29.līnijā 1, Z. Meierovica prospektā 43, 43a, Ērgļu ielā 2a, 29.līnijā 1, Ērgļu ielā 2/4, Pūpolu 1.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pārstāve Anna Žīgure vērtēja, ka “tas nav kultūras tautas cienīgi, ka īpašnieks nerūpējas par ēku un tad tā vienkārši nodeg”. JAB projektā “Graustu miljonārs” minēts arī šis īpašums. JAB pārstāvji atturas vērtēt, kas bijis ugunsgrēka iemesls.
Tomēr biedrība uzskata, ka Jūrmalas domei būtu jāmaina noteikumi, lai izslēgtu ļaunprātīgas dedzināšanas iespēju. JAB rosina īpašniekam par pienākumu uzlikt atjaunot būvi, ja konstatēta ļaunprātīga īpašuma dedzināšana. Par to Diena.lv pastāstīja Uldis Kronblūms.
JAB jau kādu laiku internetā norādīja, ka izcilais arhitektūras piemineklis ir daļēji izdemolēts - ēkā gan pa durvīm, gan logiem var iekļūt jebkura persona. Turklāt nama aizmugure bija pārvērsta par atkritumu izgāztuvi.
(papildināta ar pirmajām divām rindkopām)