Pētījumā, kurā aptaujāti visu reģionu 7.-12.klašu skolēni un viņu skolotāji, secināts, ka skolēni internetu ikdienā lieto izklaidei un saziņai, kamēr viņu skolotāji pie datoriem sēžas, lai sagatavotu nākamās dienas stundas vai uzzinātu vairāk par mācību materiāliem, Dienai pastāstīja LVA Izglītības daļas galvenā metodiķe Vineta Vaivade. "Ja dzirdam, ka skolēni ir aizsteigušies skolotājiem priekšā interneta lietošanā, tad pētījums parāda, ka pedagogu mediju kompetence ir augstāka. Skolēniem ir attīstītas tehniskās prasmes, bet viņi medijus neizmanto mācību vajadzībām," norādīja V.Vaivade. Kā liecina pētījums, 89% aptaujāto skolotāju lieto internetu katru dienu, bet 81% katru dienu arī skatās televīziju. Vismazāk skolotāji izmanto avīzes – tikai 20% - un žurnālus – 10%. Skolēni gandrīz tikpat bieži ikdienā izmanto internetu – to lieto 86% aptaujāto audzēkņu. Arī viņiem otrajā vietā ir televīzija, taču to katru dienu skatās vien 66% jauniešu. Ļoti reti skolēni izmanto arī avīzes un žurnālus – vien 3 – 4 % to dara katru dienu. Kā liecina pētījuma dati, skolotāji interneta resursus izmanto savam darbam, ziņu lasīšanai, skolas mājas lapas apmeklēšanai, kā arī informācijas iegūšanai par sev interesējošām tēmām. Savukārt skolēni internetā pārsvarā skatās vai lejuplādē mūzikas klipus un filmas, sazinās ar draugiem vai cenšas ar kādu iepazīties, kā arī salīdzinoši daudz spēlē spēles. Ja 40% skolotāju ikdienā vidēji trīs stundas internetā meklē mācību materiālus savam darbam, tad tikpat ilgi mācību vajadzībām internetu izmanto tikai 17% skolēnu. Lielākā daļa jeb 54% 7.-12.klašu audzēkņu internetu izmanto savām vajadzībām. Kā liecina LVA pētījums, visbiežāk skolēni medijus izmanto pasaules un Latvijas vēstures apgūšanai, svešvalodu apmācībai un bioloģijas stundām. Kā norādīja V.Vaivade, mediju izmantošana ir līdzīga starp tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan arī krievvalodīgajiem skolēniem un viņu skolotājiem. Tiesa gan, latviešu skolēni un skolotāji medijus pārsvarā izmanto latviešu un angļu valodā, savukārt krievvalodīgie – galvenokārt krieviski. Skolotāji pētījumā norādījuši, ka viņiem izmantot medijus traucē galvenokārt divi šķēršļi – materiālās bāzes nabadzība un viņu pašu profesionālā kompetence, proti, skolotāji atzīst, ka viņu zināšanas nav pietiekami augstā līmenī, lai izmantotu dažādus medijus, pastāstīja V.Vaivade. Diemžēl pētījuma veicēji vēl nezina, cik lielam skolotāju pulkam būtu nepieciešams uzlabot savas zināšanas, piemēram, darbā ar datoru, taču to iecerēts apzināt nākamajā pētījumā. "Skolā datoru iemācās izmantot kā instrumentu kaut kam – kā izrādās, izklaidei. Skolēniem rodas maldīga pārliecība, ka viņi visu zina. Augstskolā savukārt mācām, kā taisīt lietas, ko neviens nav uztaisījis. Šis radošais moments samērā lielai daļai skolu absolventu ir pārsteigums," Dienai pastāstīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns un profesors Juris Borzovs. Viņš atzīst, ka greizā priekšstata dēļ apmēram puse vidusskolēnu, kas izvēlējušies augstskolā studēt datorzinātnes, līdz bakalaura grādam tā arī nenonāk. Šī tendence – 50% atbirums - ir vērojams visās Latvijas augstskolās, kurās pasniedz datorzinātnes, pastāstīja J.Borzovs. "Jaunieši skolā lielākoties nesaņem adekvātu priekšstatu par to, kas ir datorzinātnes," atzīst J.Borzovs, piebilstot, ka adekvātu priekšstatu iegūst apmēram 10% jauniešu, kuru mācību fokuss ir bijusi matemātika vai arī kas mācību darbā izmantojuši modernās tehnoloģijas. J.Borzovs atzīst, ka ne visi ir spējīgi apgūt "datoru radošās lietas", piemēram, programmēšanu, taču problēma pastāv – skolēnu priekšstats par datorzinātnēm ir greizs.
Kā atzīst uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, internets piedāvā ārkārtīgi daudz izklaides un socializācijas iespēju, un pēc šāda satura ir plašs pieprasījums, tāpēc ik dienas tiek sniegts arvien plašāks piedāvājums. "Kvalitatīvu un pievilcīgu interneta mācību līdzekļu izveide ir ļoti dārga, tāpēc piedāvājums ir daudz šaurāks. Tas ir līdzīgi kā ar pārtiku. Bērni vēlas ēst saldumus, čipsus un našķus, taču viņiem jāmāca veselīga uztura paradumi un jāpiedāvā garšīgi sagatavoti veselīgi ēdieni," stāsta A.Vasiļjevs.
Viņš norāda, ka, valsts līdz šim ieguldījusi skolu ļoti lielus līdzekļus skolu nodrošināšanā ar datoriem, internetu un interaktīvajām tāfelēm. "Tagad laiks uzsvarus pārlikt uz izglītības satura veidošanu un interaktīvā satura plašu izmantošanu visos mācību priekšmetos. Investīcijas jāiegulda saturā nevis dzelžos," uzsver Tildes vadītājs. Viņš kā labu piemēru min Kultūras ministriju, kas nodrošinājusi publiskajās bibliotēkās pieejamību bagātiem nacionāliem elektroniskā satura resursiem.
Savukārt centra Dardedze psiholoģe Laura Pirsko uzskata, ka šis pētījums tikai atspoguļo minētā vecumposma īpatnības – pusaudžu primāri šajā vecumā ir svarīga attiecību veidošana ar vienaudžiem, un šim mērķim viņi izmanto sociālos tīklus. Skolotāju un vecāku mērķis dzīvē savukārt ir cits, tāpēc viņi vienmēr visos laikos ir vēlējušies, lai bērni mācās vairāk, atzīst L.Pirsko. Psiholoģe arī norādīja, ka drīzāk satraukties vajadzētu par to, vai interneta un elektroniskā komunikācija nav kļuvusi par aizvietojumu tiešajai saziņai - aci pret aci.