Saimniecības īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma, Db.lv pastāstīja, ka abām ķēvēm iepriekš bija elpošanas problēmas un, visticamāk, knišļu kodieni veicinājuši situācijas pasliktināšanos, kas beidzās ar lopiņu nāvi.
Saimniecības tuvumā esot daudz ūdeņu, kas veicinot odu un knišļu izplatību. Lopiņi gan paši varot izvēlēties, vai uzturēties kūtī vai doties pastaigā.
Par notikušo jau informēta veterinārārste. Saimniecībai nodarītie zaudējumi ir ap Ls 1400 – 1500. Savukārt beigtos lopus SIA Reneta jau transportējusi uz Saldu, ko apstiprināja uzņēmuma loģistikas direktore Larisa Marcinkus.
Kā aģentūrai LETA pastāstījusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa, no knišļu kodumiem mirušajiem zirgiem bija novājināta imunitāte. Vetārsts šajā gadījumā tika pasaukts jau tad, kad dzīvnieki gulējuši zemē un iespējas tos glābt bija samazinājušās.
Saimniecībā, kurā zirgi nomira, esot liels zīdītājdzīvnieku ganāmpulks, vairāk nekā 20 govis un 13 zirgi. Dzīvnieki var brīvi staigāt un nepieciešamības gadījumā patverties vecā kolhoza laiku kūtī. Tas, vai dzīvnieki šo iespēju izmanto, ir atkarīgs tikai no viņiem.
Kā vērtē Tomiņa, Alūksnes novads un tā apkārtne vasarās jau ierasti ir bagāta ar knišļiem. Īpaši šajā gadā, kad knišļu aktivitāte ir ļoti liela. Tomēr situācija, kad dzīvnieki mirst no knišļu kodumiem, nav normāla, tādēļ PVD aicina dzīvnieku īpašniekus pasargāt savus dzīvniekus no knišļu kodumiem izmantojot tam speciāli paredzētus līdzekļus. Lētākais praksē pārbaudītais līdzeklis esot dzīvnieku apmatojuma ieziešana ar cepamo eļļu, kas daļēji aizsargā no knišļu kodumiem.
Lielākajā knišļu aktivitātes laikā no rīta un vakarā būtu ieteicams dzīvniekus izvietot telpās. Tāpat Tomiņa aicina saimniecību īpašniekus negaidīt pēdējo brīdi un pēc palīdzības vai padoma pie vetārsta vērsties laikus, lai dzīvniekam vēl varētu palīdzēt.
Ganāmpulku īpašniekiem informācija par šiem jautājumiem publicēta arī PVD mājaslapā internetā.
Pagaidām PVD nav saņēmis ziņojumus par knišļu kodumu dēļ masveidā kritušiem lopiem, tomēr iesaka saimniekiem pastiprināti uzmanīt dzīvniekus. PVD atgādina, ka par dzīvnieku veselību un labturību ir atbildīgs to īpašnieks un dzīvnieku saslimšanas gadījumā īpašniekam nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.
Savukārt, lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, PVD iesaka, laižot dzīvniekus ganībās, jāievēro asinssūcēju kukaiņu aktīvais periods un jāizvairās dzīvniekus laist ganībās tieši šajā laikā. Piemēram, maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam.
Pirms izlaišanas ganībās dzīvnieks jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Pirms tam gan jākonsultējas ar veterinārārstu, jo preparātu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Ja mājdzīvnieki tomēr ir sakosti, PVD iesaka nekavējoties tos vest uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties izsaukt veterinārārstu.
Savukārt veterinārārstiem PVD ganību periodā iesaka papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
Kā zināms, 2005.gadā no knišļu uzbrukumiem cieta daudz mājlopu, it sevišķi Latgales pusē.
(papildināta no 5.rindkopas)