"Cik ministri mainās, nāk katrs ar savu, tāda mētāšanās sanāk. Pat reizē tiek aizmirsts, ka kaut kas jau uzsākts, bet mēs kā bandinieki mēģinām tikt līdzi un beigās karājamies gaisā," kritiska bija Nītaures vidusskolas direktora vietniece Marianna Rozīte. Viņa norādīja, ka mācību gadu nevar vienkārši pagarināt – vispirms jāsagatavo programmas, mācību saturs, standarti, nevis jārīkojas ačgārni.
Viņa arī šaubās, vai bērni jūnijā ar atdevi mācīsies. Savukārt 9.un12.klašu skolēni jau mācās līdz Jāņiem, jo kārto eksāmenus, šo klašu skolotājiem arī līdz Jāņiem turpinās darbs.
"Konkrētāk vajadzētu zināt, ko darīs, jo tur jau daudz zemūdens akmeņu," Dienai pauda Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktors Imants Kurvins. Viņš norādīja, ka mācību gadu varētu pagarināt, bet tikai vienā virzienā – vai nu augustā vai vasaras sākumā, bet ne abos. Piemēram, sadarbības skolā Zviedrijā mācības sāk agrāk, taču tas esot pakāpenisks process – notiek skolēnu sadraudzēšanās, tiek organizētas ekskursijas, lai bērni pie skolas pierastu pamazām.
"Te problēma tāda, kā tad skolēni eksāmenus liks – kurās telpās, jo telpas brīvas nav, tad mācību process tiks traucēts. Kā ar skolotāju atvaļinājumiem? Būs tādi, kas "pacels cepures" un par skolotājiem nemācīsies, jo atvaļinājums ir viena no motivācijām," sacīja I.Kurvins. Pēc viņa domām, mācību gadu varētu pagarināt rudens pusē – proti, sākt skolu ātrāk kā līdz šim. Taču arī ministra apgalvojums, ka 1.septembris kā Zinību diena joprojām šādā gadījumā tiks svinēta "ir viens bleķis, kāda tur atzīmēšana?!", uzskata I.Kurvins.
Arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Ina Krūmiņa uzskata, ka mācību gadu nevajag pagarināt: "Mums vasara ir īsa, lai bērni uzkrātu vitamīnus un sauli." Viņa norāda, ja vēlas pagarināt mācību gadu, tad jau vajag arī ar citām valstīm korekti salīdzināt brīvlaiku ilgumu. Patlaban Latvijā brīvlaikā ierēķina arī sestdienas un svētdienas, daudzus gadus pavasara brīvlaiks, piemēram, salikts vienlaicīgi ar Lieldienām, un beigās nemaz nav pilnvērtīgs. Turklāt nevajag arī atmest 1.septembri kā mācību gada sākumu – Zinību dienas sakarā skolām ir labas iestrādes, "tie mums ir svētki", sacīja I.Krūmiņa.
Arī Daugavpils 3.vidusskolas direktore Alla Grjaznova norādīja, ka mācību gadu no nākamā gada pagarināt nevar. Jāzina mācību saturs, programma, citi jautājumi jārisina - tas viss ir ļoti sarežģīti, norādīja A.Grjaznova.
"Ja vien skolotāji varētu strādāt vienu pedagoģisko slodzi, bet par to nevar izdzīvot – par vienu slodzi skolotājam atalgojums ir 255 lati uz papīra, bet uz rokas tikai 181,46 ls. Skolotāji jau tā braukā pa vairākām skolām, lai nopelnītu naudu izdzīvošanai. Skolotāju darbs ir nenovērtēts. Ja vēl kaut ko ņems nost…," Dienai neapmierinātību ar R.Ķīļa ideju pauda Kalsnavas pamatskolas skolotāja Laila Štāle.
Viņa uzsvēra, ja tiks pagarināts mācību gads, tad "vai nu jāpagarina brīvlaiki, kas ir mācību gada laikā, vai arī jāsaīsina mācību diena, vai jāmaina mācību programmas". "Tā vienkārši pateikt, ka pagarina mācību gadu, nevar. Vajag vairāk informācijas, nepieciešams zināt ieguvumus un mīnusus, tad varētu par šo jautājumu konstruktīvi diskutēt. Šo viedokli atbalsta arī citi mūsu skolas pedagogi," sacīja L.Štāle.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Skolas pedagoģijas katedras vadītāja, profesore un pedagoģijas doktore Elita Valāne Dienai norādīja, ka pirms ķerties pie mācību gada pagarināšanas ir jāsagatavo saturs. "Kas tagad notiek, tas ir ārprāts," sacīja E.Valāne. Izglītībā pieeja mācību saturam nav sistemātiska, tā mainās. "Ja ir Eiropas Savienības projekts, tad strādā vienā virzienā," piemēru minēja E.Valāne. Jau patlaban arī mācību saturs sešgadniekiem ir tāds pats kā skolas pirmajā pusgadā pirmklasniekiem. "Šogad pirmā klase saka – es visu zinu, man nav ko darīt. Tas nozīmē, ka viņiem nositīs vēlmi mācīties," uzsver E.Valāne.
Līdzīgi mācību saturs pārklājas arī citos priekšmetos – piemēram, sociālajās zinībās, kur apgūstamā viela dublējas ar mājturību un citiem priekšmetiem. "Skolēniem ir garlaicīgi. Ir paņemtas nost praktiskās mācības, piemēram, rokdarbi," stāsta pedagoģijas doktore. Viņa norāda, ka nav sabalansēts arī vidusskolu un augstskolu mācību saturs – augstskolas izvirza dažādas prasības, bet dažas vidusskolas skolēniem māca to, ko vēlāk studentiem pasniedz augstskolas, norādīja E.Valāne.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pārstāve Modra Jansone Dienai norādīja, "ja ideja pagarināt mācību gadu tiks attiecināta nevis uz šo, bet uz nākamajiem mācību gadiem, tad to varētu atbalstīt. Jo mūsu bērniem īsā laika posmā daudz jāapgūst".
"Jāsaglabā labās lietas, kuras izdevies sakārtot - piemēram, to, ka 9.un12.klašu skolēniem eksāmeni nenotiek vienlaicīgi ar mācību procesu skolā. Pirms pāris gadiem eksāmenu laiks un skolu mācību process pārklājās, tas radīja jukas un grūtības skolām, jo prasīja nevien 9.un12.klašu skolotāju, bet arī pārējo mācībspēku iesaistīšanos," sacīja M.Jansone.
Viņa uzsvēra: "Galvenais, lai nenotiek reforma reformas pēc, bet pārdomāti. Pedagogu vidē par šo ideju tiek runāts jau ilgāku laiku, pret to principālu iebildumu nav, bet tas ir jādara mērķtiecīgi un pārdomāti." M.Jansone piebilda, ka patlaban likumdošana paredz pedagogiem 48 darba dienu garu atvaļinājumu. Ja mācību gadu pagarinās līdz 20.jūnijam un eksāmeni būs pēc tam, tad pedagogu iespējas izņemt atvaļinājumu būšot ierobežotas.
Kā zināms, R.Ķīlis piedāvā skolēnu mācības pagarināt jau no nākamā mācību gada, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas varētu īstenot noteikti, ja iesaistītās puses - vecāki, skolotāji - to atbalstīs.
Papildinātas pēdējās četras rindkopas - red.