Lai arī inspekcija norāda, ka galīgais lēmums par ārstu rīcību tiks pieņemts decembra beigās, sašutis par šādu iespējamo gala iznākumu ir mirušā mazuļa tēvs. Māra sieva pie ārstiem vērsusies 23.augustā, kad viņai parādījušies savādi izdalījumi. "Ārsti neievietoja viņu stacionārā, izrakstīja svecītes, sakot, ai, tur nekas nav, bērns vēl ārā netaisās. Tā mēs nostaigājām uz visām pārbaudēm līdz 12.septembrim," pastāstīja Māris. Kad 12.septembrī viņš ar sievu griezās pie ginekoloģes, tika konstatēts, ka sievai jau nogājuši augļūdeņi. Arī tad ārsti vēl vilcinājās ar bērna laišanu pasaulē, liekot Māra sievai dzemdēt pašai. Tikai pēc gandrīz diennakts ilgām dzemdībām ārsti izšķīrās par ķeizargriezienu, kura rezultātā meitenīte no sievas klēpja tika izņemta jau nedzīva. "Mēs griezāmies pie docentes Sokolovas, kura bērniņam taisīja ekspertīzi. Atnāca slēdziens, ka mazulis ir nosmacis augļūdeņos," stāsta Māris. Viņš ir sašutis, jo no VI vēstules sapratis, ka ārstēm par nolaidību varētu tikt piemērots niecīgs sods - administratīvais vai 50 līdz 250 latu naudas sods. "Mēs tiesāsimies par savu taisnību, lai vainīgās personas atbildētu par sekām. Soda naudai vajadzētu būt lielākai, kā arī vajadzētu ārstes atstādināt no darba, lai vairāk tādas traģēdijas nenotiktu," uzsver Māris.
VI savukārt norāda, ka galīgā lēmuma šajā lietā vēl nav bijis, bet mazuļa ģimenei nosūtīta vien vēstule par ekspertīzes pabeigšanu, Dienai pavēstīja VI Komunikācijas daļas vadītāja Madara Lao. "Plašākus komentārus par ekspertīzē konstatēto un pieņemtajiem lēmumiem Veselības inspekcija varēs sniegt pēc lietas pilnīgas pabeigšanas," sacīja M.Lao. Viņa uzsvēra, ka inspekcijas pārstāvji vēl nav runājuši ar abām sievietes grūtniecībai līdzi sekojošajām ārstēm. "Ir runāts ar vienu, bet ar otru tiks runāts tikai nākamnedēļ, pirmdien," sacīja M.Lao.
"Var likties, ka ārsts ir vainīgs, bet ārstiem arī ir savi argumenti. Katrā ziņā ļaunprātības tur nebija. Dzemdības – tas nav tik vienkārši, tāpēc nevajag sasteigt šo jautājumu, jāpagaida Veselības inspekcijas atzinums," atturīgs bija Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
"Priekš kam tādi ārsti ir vajadzīgi, ja viņi man pat nav atnākuši atvainoties. Viņi tikai visur vainoja mūs. Bet mēs gājām uz visām pārbaudēm, visos noteiktajos datumos. Kā mēs varam būt vainīgi, ja tam bērniņam bija jāpiedzimst dzīvam?," sarūgtināts ir Māris. Viņaprāt, ārstēm vajadzētu piemērot sodu 50 līdz 250 minimālo mēnešalgu apmērā vai arī atstādināt viņas no amata. Viņš jau konsultējies ar advokātu par to, kuru ārsti saukt pie atbildības.
"Šai institūcijai – Veselības inspekcijai – loma ir ļoti maza vai simboliska, un administratīvi sodi nepilda funkciju atturēt ārstus no citiem pārkāpumiem," Dienai pauda Ronalds Rožkalns, pacientu tiesību aizstāvības jomā praktizējošais jurists. "Skaitās, ka Veselības inspekcija seko līdzi veselības aprūpes kvalitātei, bet arī te tā saucamie ārstu eksperti daļa paši praktizē – viņi vērtē savu kolēģu veikumu," sacīja R.Rožkalns.
Jurists norādīja, ka šajā situācijā, izvērtējot, cik smagi bijuši ārstu pārkāpumi, var vērsties vai nu policijā kriminālprocesa ierosināšanai, vai arī tiesā ar prasību par kompensāciju, piemēram, par morālā kaitējuma nodarījumu. R.Rožkalns atzina, ka ginekologu un vecmāšu darbs Latvijā būtu kritiski vērtējams, jo savā praksē bieži saskaras ar daudziem līdzīgiem gadījumiem. Viņš ieteica vecākiem vērsties pēc palīdzības pie profesionāla advokāta, kurš šajā lietā varētu ieteikt atbilstošu risinājumu.
Papildinātas pēdējās divas rindkopas - red.