Diena jau rakstīja, ka otrdien vakarā pie Liepājas ostas trīs jūras jūdžu (aptuveni 5,5 km) attālumā no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, Dienai apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis. Šobrīd meklēšanas operācija turpinās, glābšanas darbos iesaistīts helikopters. Jūras spēki uzsver, ka kuģis vairākkārt atteicies no palīdzības, līdz evakuācija vairs nebija iespējama.
Kuģis nogrima plkst. 22:01, tā meklēšanā sākotnēji bija iesaistīts Jūras spēku kuģis Virsaitis, helikopters no Zviedrijas un tuvumā esošais zvejas kuģis Gints. Šobrīd glābšanas darbus veic Latvijas helikopters. Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta virsnieks kapteiņleitnants Roberts Lakučs Dienai norādīja, ka operācijas aptvertais rajons ir visai liels – 15 kvadrātjūdzes, tāpēc meklēšanas darbi turpināsies vismaz līdz tumsai. Darbi ir apgrūtināti stiprā vēja dēļ.
Operācijā gatavi iesaistīties arī ūdenslīdēji, taču lielie viļņi to traucē darīt. R. Lakučs norādīja, ka laika prognoze liecina, ka ūdenslīdēji savu darbu nevarēs uzsākt, “ne šodien, ne arī rītdien”. Ūdenslīdēju uzdevums ir apskatīt kuģi, kā arī meklēt pazudušos jūrniekus. Teritorija, kura tiek pārmeklēta atrodas tuvu piekrastei un tā nav salīdzinoši dziļa – astoņi līdz 11 metri. “Tie nebūs komplicēti zemūdens darbi,” prognozē R. Lakučs.
Dzinējs mainīts salīdzinoši nesen
Liepājā strādā Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālisti. Izmeklēšanas pamatā ir sarunu ierakstu analīze un aculiecinieku aptauja, kas palīdzēs restaurēt notikumu gaitu un noskaidrot, kāpēc notikusi šī traģēdija. Beverīna ir 36 gadus vecs kuģis, taču tas nenozīmē, ka tas būtu nelietojams un tā vecums būtu vainojams bojājejā,” informē Jūras administrācijas sabiedrisko atttiecību speciāliste sarma Kiočāne.
Kuģiem tāpat kā automašīnām reizi gadā veic tehnisko apskati. Tā kā kuģi bieži atrodas ilgstošākos reisos, pieļaujama trīs mēnešu nobīde. Beverīnai tehniskais novērtējums veikts 2007.gada oktobrī un klaji trūkumi toreiz netika konstatēti. Ņemto vērā pieļaujamo nobīdi, pēdējais laiks veikt kārtējo apskati bija nākamā gada janvārī.
S.Kočāne ziņo, ka kuģim 2003.gadā nomainīts dzinējs, tāpēc nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ tas apstājies. Tāpat rekonstruēts arī kuģa korpuss, tāpēc nav skaidrs arī, kā radās sūce šajā atjaunotajā daļā. Pārbaudes laikā uz kuģa bija viss nepieciešamais glābšanas ekipējums. Taču tā kā izskanēja informācija, ka nelaimes brīdī uz kuģa nav bijušas ne glābšanas vestes, ne plosts, tad to pārbaudīs īpaši rūpīgi. Ja šī ziņa apstiprināsies,tas būs ļoti nopietns pārkāpums, par ko būs jāatbild kuģa īpašniekam.
Atsakās no palīdzības
N. Stafeckis skaidroja, ka cerības atrast jūrniekus ir ļoti neliela, taču "mēs ceram šobrīd uz brīnumu". Pastāv iespēja, ka jūrnieki atrodas uz glābšanas laivas jūrā. Tiesa gan trešdienas rītā netālu no Ziemupes jūras krastā atrasta izskalota glābšanas laiva. U. Davidovs Dienai apliecināja, ka plosts ir no Virsaiša, kurš to izmeta brīdī, kad Beverīna pazuda dzelmē. Atrastas arī citas izskalotas mantas, par ko Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki ziņojuši jūras spēkiem. Policijas darbinieki turpina novērot jūras krasta līniju Liepājas rajonā.
Par cilvēku skaitu uz kuģa ir dažādas ziņas - Jūras spēki vēsta, ka apkalpē ir seši cilvēki, bet ierastajā robežsardzes pārbaudē pirms iziešanas jūrā uz tā bijuši pieci cilvēki, vēsta aģentūra BNS. Aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) aģentūrai BNS pavēstīja, ka Beverīna sākotnēji no palīdzības atteicās un otrs zvejnieku kuģis to vilka uz ostu. taču stiprā vēja dēļ, kura ātrums pārsniedzis 22 metrus sekundē, ostā kuģiem nav atļauts ienākt. Pirms nogrimšanas kuģis apgāzies.
Arī NBS pārstāvis Uldis Davidovs uzsvēra, ka kuģim vairākas reizes piedāvāta evakuācijas palīdzība, taču viņi no tās atteikušies. “Vienkārši tika vilcināts šis evakuācijas process, bet ne no mūsu puses,” skaidro U. Davidovs. Jūras spēku kuģis visu laiku atradies pēc iespējas tuvāk grimstošajam kuģim, viņš klāsta, sakot, ka viss ir dokumentēts kuģa žurnālā.
Osta bijusi atvērta
Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits noraida, ka 3.decembra vakarā osta bijusi slēgta un naktī nogrimušais zvejas kuģis Beverīna šī iemesla dēļ nebūtu ticis ielaists ostā. “Stiprā vēja dēļ ostā bija ierobežota kuģu kustība, bet tas attiecās uz lielajiem kuģiem. Osta nekad nav slēgta kuģiem, kuri šādos apstākļos nevar palikt jūrā,” apgalvo E.Raits. Ostas kapteinis norādīja arī to, ka gan Liepājas policija, kas par šo traģisko gadījumu uzsākusi kriminālprocesu, gan kuģa apkalpes tuvinieki mēģina sazināties ar uzņēmuma SIA “Baltic Fish”, kam pieder zvejas laiva, vadību. Taču pagaidām tas nav izdevies. Oficiālā informācija liecina, ka kuģis 30.novembrī bija devies zvejā un 2.decembra pievakarē atgriezās mājās.
Jāpiezīmē, ka Baltic Fish oktobrī sodīts par nelikumīgu mencu zveju. Uz uzņēmuma piederošā kuģa Ruta vides inspektori atrada piecas tonnas mencu. Zivis tika slēptas aiz dubultsienas. 7.oktobrī VVD kuģa īpašniekam piemēroja 3000 latu naudas sodu un uz 30 dienām atņēma zvejošanas licenci, vēsta LETA.
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse ziņo, ka saistībā ar zvejas kuģa "Beverīna" nogrimšanu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 257.panta 2.daļas par dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas.
Baltic fish tikko apstrīdējis Valsts vides dienesta piemēroto trīs
tūkstošu latu naudas sodu par nelegāli
nozvejotajām mencām, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Beverīnas garums bijis 25,45 metri, kuģu Ginta un Rutas – 27,10 metri.
(papildināta 7. rindkopa un ar 4.-6. un priekšpēdējo rindkopu)