Vienlaikus opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības sagatavotie grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz to pašu - prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā -, ir nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās, nolēma deputātu vairākums.
Grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām atbalstīja 43 deputāti, pret - 21, bet 23 balsojumā atturējās. Pēc likumprojekta noraidīšanas vairāki deputāti rosināja atkārtotu balsojumu, taču tajā piedalījās tikai 46 deputāti. Tomēr deputātu reģistrācija liecināja, ka zālē bija 88 deputāti, tādēļ sēdē tika tehniskais pārtraukums.
Pēc pārtraukuma, ņemot vērā, ka balsojumi liecināja par kvoruma neesamību, sēde atsākās ar deputātu reģistrāciju un tika piereģistrētjās 91 tautas kalps. Taču pagaidām pie jautājuma par prezidenta atkārtotu ievēlēšanu Saeima neatgriezās, jo 20 deputāti aicināja sākt sēdi ar nākamajiem darba kārtības jautājumiem.
Valsts prezidents ir vienīgā valsts amatpersona, ko ievēlē aizklāti - Satversme paredz, ka prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. NA rosināja likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam.
Pret šo ieceri iebilda Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas turpina uzstāt, ka prezidentu jāvēlē aizklātā balsojumā, bet NA ieceri atbalstīja arī Vienotība. Tomēr ar opozīcijas atbalstu šī ideja ir noraidīta.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Pievienota 3.rindkopa