Saskaņas pieteikumā AT bija lūgts pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā. Partija aicināja tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai kandidāta Dzintara Zaķa vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts plusiņš. Saskaņa lūdza tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas Vienotība sarakstā un citu partiju sarakstos.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, lietas izskatīšanā AT vadījās no kritērija, ka vēlēšanu rezultātus ir pamats atcelt, ja tiek konstatēti vēlēšanu rezultātus ietekmējoši pārkāpumi. Par tādiem uzskatāmi pārkāpumi, kuru rezultātā tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums. AT izvērtēja partijas pieteikumā izteikto prasījumu - atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā pilnībā vai kādā daļā. Tas nozīmē, ka tiesa pievērsās arī atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem.
Lietās, kurās tiek pārsūdzēti Saeimas vēlēšanu rezultāti, Saeimas vēlēšanu likums paredz divus būtiskus noteikumus. Pirmkārt, AT lieta ir jāizskata septiņu dienu laikā. Otrkārt, pierādīšanas pienākums ir uzlikts pieteikuma iesniedzējam. Ņemot vērā šos noteikumus, AT likumā noteiktajā termiņā izvērtēja Saskaņas iesniegtos rakstveida pierādījumus, uzklausīja lieciniekus, izvērtēja Drošības policijas (DP) iesniegtos materiālus.
Pēc visu pierādījumu rūpīgas izvērtēšanas AT secināja, ka pierādījumi nav pietiekoši, lai šajā lietā konstatētu pārkāpumus, kuri būtu ietekmējuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī vai Latgales vēlēšanu apgabalā kopumā. Tiesas rīcībā esošie pierādījumi ļāva izdarīt secinājumu tikai par atsevišķām pretlikumīgām darbībām. Taču to apjoms nebija pietiekams, lai ar pārliecinošu ticamību secinātu, ka ir notikuši pārkāpumi, kuru rezultātā ticis ietekmēts vēlēšanu iznākums.
Līdz ar to, ņemot vērā tiesas rīcībā esošo pierādījumu apjomu, AT nebija pamata apmierināt partijas pieteikumu. Tajā pašā laikā tiesa neguva pārliecinošu izskaidrojumu partijas Vienotība Dzintara Zaķa gūtajiem panākumiem vēlēšanās, ņemot vērā iepriekš Latgalē notikušo vēlēšanu rezultātus un pirms 12.Saeimas vēlēšanām veikto aptauju datus.
Tas, ka AT ir noraidījusi partijas Saskaņa pieteikumu, nenozīmē, ka kriminālprocesā nevar tikt iegūti pārliecinoši pierādījumi par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka, saņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā, CVK var lemt par mandātu sadali. Kā tiesas sēdē apliecināja CVK, tas neizslēdz arī mandātu pārdali starp politiskajām partijām.
Kā ziņots, trešdien, 29.oktobrī, notikušajās tiesas debatēs Saskaņas pārstāvis deputāts Andrejs Elksniņš pauda, ka, pēc viņa domām, ir gūta pārliecība par to, ka pastāv apstākļi, kas lielā mērā rada ticamu varbūtību tam, ka vēlēšanu rezultāts ticis ietekmēts un ar tādiem līdzekļiem, kurus likums neatļauj un nosoda. "Tās liecības, kuras bija iespējams noklausīties tiesas sēdē, ir jāvērtē kā savstarpēji papildinošas, jo tās apliecina arī "aizklāto" liecinieku sniegto liecību patiesīgumu, parādot, ka lielā mērā mērogs attiecībā uz šāda veida prettiesiskām darbībām [iespējamu balsu pirkšanu] bija gan plašs, gan būtisks," pauda Saeimas deputāts.
Pēc Elksniņa teiktā, lai arī nav zināms visu DP kriminālprocesa materiālu saturs, pagaidām rezultāts ir tāds, ka "pastāv aizdomās turamo neesamība, apsūdzēto neesamība, procesa atklātuma neesamība". Viņš arī pauda izbrīnu par to, ka, piemēram, pēc Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes sižeta, kurā bija norāde uz konkrētu balsu pirkšanas gadījumu, DP nevērsās pie viņas ar informācijas pieprasījumu.
Savukārt Vienotības pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Leja sacīja, ka pēc pieteicēju paustā tiesas sēdēs rodas iespaids, ka viņus neapmierina DP darbs. Vēl advokāts pauda, ka šajā lietā nav izslēgta liecību saskaņošana. Advokāts arī runāja par tādu jēdzienu kā "maldīgas atmiņas", proti, attiecībā uz lieciniekiem viņš norādīja, ka personas var atcerēties tādus faktus, kas nemaz nav bijuši, piebilstot, ka arī pirmstiesas publicitāte varēja ietekmēt šo cilvēku atmiņas.
CVK pārstāve Kristīne Kurzemniece tiesas debatēs minēja, ka no uzklausītajām liecībām neizrietēja, ka būtu notikusi plaša balsu pirkšana. Tas, ka daži vēlēšanu komisiju pārstāvji pauda izbrīnu par vēlēšanu rezultātiem, kā arī citiem iespējamajiem pārkāpumiem, nepierāda balsu pirkšanu, proti, nav konkrētas informācijas, tā bijusi pārāk vispārīga.
(papildināta visa ziņa)