Jau tuvākajā laikā Dzelzceļa likumā plānots noteikt Rail Baltica projektu kā nacionālās nozīmes objektu.
Patlaban SM strādājot pie šīs ieceres. Ja normu izdosies iestrādāt likumā Rail Baltica, projekts būs jāsaskaņo Ministru kabinetā, nevis katrā pašvaldībā atsevišķi.
Ņemot vērā, ka arī citi Dzelzceļa likuma grozījumi Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanas dēļ ir jāpieņem iespējami ātri, priekšlikumu plānots virzīt tuvākajā laikā.
Pret to iebilst pašvaldības. "Rail Baltica noteikšana par nacionālās nozīmes objektu liegtu iespējas aizstāvēt iedzīvotāju intereses, un pašvaldība pret to varētu protestēt," norāda Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (NA un LZS).
Viņš skaidroja, ka viens no pašvaldības uzdevumiem ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, taču, nosakot Rail Baltica projektu kā nacionālas nozīmes objektu, pašvaldībai tas tiks liegts.
"Iecavas novadā atbalstām trases variantu, kas vismazāk ietekmē mūsu iedzīvotāju īpašumus un atrodas tuvāk novada austrumu robežai. Ja pašvaldības intereses tiks ignorētas, visticamāk, protestēsim," pauda Pelsis, sīkāk pagaidām neskaidrojot, kādā formā pašvaldība protestētu.
Arī Bauskas novada domes deputāti noskaņoti kategoriski un iebilst pret situāciju, kad Rail Baltica projekts varētu netikt apspriests pašvaldībā, kā rezultātā netiek ņemtas vērā pašvaldības iedzīvotāju intereses, norāda Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe.
Kā ziņots, Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa (Reģionu alianse) saistībā ar šādu ieceri saskata demokrātijas krīzes pazīmes Latvijas valsts pārvaldē.
Viņa skaidroja, ka Rail Baltica projekts, protams, ir ļoti sarežģīts un valstij kopumā ārkārtīgi svarīgs. "Saprotams, ka katrs iedzīvotājs, kura intereses minētais projekts skar, ir ieinteresēts citādākā trases novietojumā, taču visas vēlmes nav iespējams ņemt vērā. Tieši tādēļ saskaņojums ar pašvaldību ir ārkārtīgi svarīgs, lai rastu labāko risinājumu," pauda pašvaldības vadītāja.
Putniņa uzskata, ka tieši pašvaldības vislabāk zina kritiskās vietas un iespējamās problēmas, tādēļ šāda SM iecere nav atbalstāma.
"Manuprāt, Latvijā šobrīd vērojamas demokrātijas krīzes pazīmes, jo valdošā koalīcija arvien mazāk ņem vērā sociālo partneru un sabiedrības viedokli. It īpaši tas pēdējā laikā vērojams attiecībā uz pašvaldībām," pauda Putniņa.
Savukārt Ropažu novada pašvaldībai šobrīd nav būtisku iebildumu par plānotā projekta Rail Baltica realizāciju, lai gan ir atsevišķi jautājumi, kas tiks saprasti konkrētāk un diskutēti turpmākajā projekta virzības gaitā, aģentūru LETA informēja Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Koleča.
Tomēr Ropažu novada pašvaldība uzskata, ka šāda līmeņa projektu realizācija būtu jāsaskaņo ar katru pašvaldību atsevišķi, jo tikai tādējādi iespējams uzzināt, saprast un ņemt vērā dažādas nianses, kas saistītas ar projekta realizāciju dzīvē un kas, iespējams, ir ļoti būtiskas un atšķirīgas katrai pašvaldībai, kuras skar un ietekmē projekta realizācija.
Katrai pašvaldībai ir izstrādāti attīstības plāni un šādu projektu realizācija būtiski ietekmē arī katras konkrētās pašvaldības turpmāko attīstību, norādīja Ropažu novada pašvaldībā.
Savukārt Limbažu novada pašvaldība atbalsta viedokli, ka Rail Baltica ir nacionālas nozīmes objekts, taču neuzskata, ka šis projekts nav jāsaskaņo pašvaldībās.
Kā norāda Limbažu novada pašvaldība, šī projekta laikā paredzētā dzelzceļa līnija skar Limbažu novada iedzīvotāju īpašumus un viņu intereses, turklāt šīs līnijas izveidei ir izstrādāti vairāki varianti, tādēļ pašvaldībām jādod tiesības izvēlēties, kurš no šiem variantiem ir vispiemērotākais un vismazāk ietekmē Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Jau ziņots, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki - pilnsabiedrības RB Latvija eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases labākam novietojumam valsts teritorijā. Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, ir izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas, no kurām viena ir Mārupes novadā un divas skar Salacgrīvas un Limbažu novadus.
Visu trīs alternatīvu izpēte veikta 300 metru platā dzelzceļa koridorā, bet zināms, ka faktiskajam koridoram būs nepieciešama 40 līdz 60 metru plata josla.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
(ziņa papildināta ar 16., 17.rindkopu)