Ceturtdienas rītā izplatītā paziņojumā Ministru prezidentam un presei Rubesa norāda, ka, uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, atkāpjas no tās.
"Atvainojos visiem, kas man uzticējās un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem," paziņojumā teic Rubesa.
Viņa arī uzsver, ka nav mainījusi pārliecību par šādas komisijas nepieciešamību, kas plaši un dziļi analizētu notikušās traģēdijas cēloņus. "Zolitūdes traģēdija ir radījusi šaubas par to, vai mēs dzīvojam drošā valstī. Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši publisku, profesionālu komisiju, kas var atrast risinājumus sistēmiskajiem trūkumiem, kas noveduši pie Zolitūdes traģēdijas," uzsver Rubesa.
"Kā līdz šim, esmu gatava arī turpmāk komisijas izveidošanu atbalstīt, bet uz jauniem pamatiem un pareizā secībā," viņa piebilst. "Pēdējo desmit dienu laikā esmu vairākkārt centusies pārliecināt iesaistītos, ka mūsu uzsāktais process nenotiek pareizā secībā. Pēc manas pieredzes projektus īsteno vispirms izveidojot darāmo darbu definīciju, kam seko izpildes laika aprēķināšana, nepieciešamo kompetenču izvērtēšana, risku definīcija un to vadības programmas izstrāde un tikai pēc tam var aplēst nepieciešamos finanšu resursus. Atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā."
"Savā praksē esmu daudzos šādos procesos piedalījusies un arī tos vadījusi. Mana kļūda šoreiz bija tā, ka nepietiekoši stingri pieturējos pie savas izpratnes par labas pārvaldības principiem, un administratīvā loģika guva pārsvaru. Es to patiesi nožēloju," norāda uzņēmēja.
"Publiskās izmeklēšanas komisijas izveidošana ir pelnījusi jaunu sākumu jaunā kvalitātē - ar procesu, kas ir pārdomāts, izstrādāts, juridiski noenkurots, nodrošināts ar atbilstošajiem kompetencēm un resursiem. Ar labu komandu tas prasīs vismaz četras nedēļas intensīva darba. Komisijai ir jāizstrādā nolikums, jānodefinē un juridiski jānodrošina izmeklēšanas tiesības, jāizvērtē tās sastāvs un pārvaldības principi,'' norāda nu jau bijusī komisijas locekle.
Arī Voika par lēmumu informē vēstulē premjeram, kas izplatīts arī presei. Viņa norāda, ka procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc esot nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus.
"Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bijām gandarīti par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tālākā procesā es pieļāvu kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm".
Viņa norāda, ka šāda komisija Latvijā tiek veidot pirmo reizi un tādējādi kļūdas ir iespējamas, un tās ir jāatzīst un jālabo. "Es nepietiekami skaidri uzstāju uz labas pārvaldības principu īstenošanu, paļaujoties laika un administratīvā procesa spiedienam, par ko dziļi nožēloju, īpaši tāpēc, ka Delnas darbā vienmēr par to esmu iestājusies. Komisijas veidošanas neveiksmīgā gaita parādīja, ka labu pārvaldību nevar ignorēt arī vislabāko nodomu vadīts."
Turpmākajā procesā komisijas locekļi esot jāizraugās pēc rūpīgāk izstrādātiem kritērijiem, pamatojot katra kandidāta izvēli, kas šajā procesā netika darīts pietiekami, un radīja jautājumus un neuzticību sabiedrībā.
"Es apzinos, ka arī nākamie soļi nebūs viegli un ka komisijas izveidei un tās darbībai gaidāma nopietna pretdarbība no tiem, kas nav ieinteresēti redzēt pārmaiņas Latvijā un no tiem, kas ir ciniski vai kritiski par valsts spēju mainīties. Tieši tāpēc katram solim jābūt ļoti pārdomātam. Publiskas komisijas mērķis ir identificēt sistēmiskos trūkumus un rīcības kļūdas, lai ieteiktu konkrētas likumdošanas, organizācijas vai procesu izmaiņas. Katra sevi cienoša valsts ir varējusi izveidot šādu komisiju un sagaidīt secinājumus, ko ieviest dzīvē. Es ticu, ka to var arī Latvija."
Voika pauž cerību, ka ar atteikšanos no dalības izmeklēšanas komisijā viņa var stiprināt nodomu uzsākt pārdomātu procesu un izveidot uzlabotu Publisko Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju.
Jau vēstīts, ka trešdien no darba komisijā atkāpās arī tās vadītājs bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.
Papildināts ar pēdējām septiņām rindkopām