"Ja nav derīgas Latvijas pilsoņa pases, Saeimas vēlēšanās, kas notiek 2014.gadā, dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai ir Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātu vēlētāja apliecību," pausts atbalstītajos likuma grozījumos. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.
Vēlētāja apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās varēs saņemt no 22.septembra līdz 3.oktobrim. To varēs saņemt visi tie pilsoņi, kuriem ir eID karte, bet nav derīga pase.
Vēlētāja apliecības varēs saņemt tajā pašā PMLP nodaļā, kurā cilvēks saņēmis eID karti.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks atzīmēts, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 30 000 pilsoņu, kuru vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība (eID). Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķiniem viena vēlētāja apliecība varētu izmaksāt aptuveni 16 centus, līdz ar to kopumā nepieciešamais finansējumus to izveidei būtu nedaudz zem 5000 eiro.
eID karšu turētāji, kuriem nav pasu, vēlētāju apliecības varēs izņemt četrās PMLP nodaļās Rīgā vai kādā no 28 reģionālajām PMLP nodaļām, paredzot arī iespēju, ka vēlētāju apliecību var pārsūtīt uz nodaļu, kur vēlētājam to parocīgāk izņemt. Tomēr vēlētāju kartes nebūs iespējams nosūtīt uz ārzemēm, kur atrodas 641 pilsonis, kam ir e-ID karte, bet nav pases, jo šis risinājums prasītu pārāk lielu resursu ieguldījumu. Saeima lēma, ka šāds ierobežojums ir pieļaujams, jo risinājums kopumā dod plašākas nobalsošanas iespējas 30 000 pilsoņu.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) skaidrojusi, ka daži esošo Saeimas vēlēšanu kārtību, kad nobalsojušā pilsoņa balsojums tiek reģistrēts ar zīmodziņu pasē, sauc par vecmodīgu, to salīdzinot ar valstīm, kur vēlētāja īkšķis tiek mērkts tintē, lai nodrošinātos pret otrreizēju nobalsošanu. Tomēr šo sistēmu var arī uzskatīt par ģeniāli vienkāršu veidu, kā nodrošināt lielāku vēlētāju iesaisti vēlēšanu procesā. Pašlaik vairums demokrātiju meklē saviem arvien mobilākajiem un individuālistiskākajiem pilsoņiem draudzīgus politiskās līdzdalības veidus.
"Daudzas valstis izvēlas tā sauktās e-vēlēšanas – elektronisku ierīču lietošanu vēlēšanu izvēles izdarīšanai vai interneta vēlēšanas, dodot iespēju balsi nodot attālināti. Tomēr visu šo risinājumu trūkums ir reāla un arī teorētiska datoru programmatūras uzlaušanas iespējamība, kas padara šos risinājumus nedrošus un mazuzticamus. Piemēram, pēc tam, kad ASV valsts prezidenta vēlēšanās 2000.gadā tika konstatētas būtiskas nepilnības balsu skaitīšanas kārtībā, daudzi ASV štati meklēja veidus, kā pāriet uz elektroniskām nobalsošanas iespējām, tomēr tas izraisīja spekulāciju vilni par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu, un jau 2006.gadā daudzi štati no elektroniskajiem risinājumiem bija atteikušies," norādīja Čigāne.
12.Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 4.oktobrī.
Papildināts ar 7. līdz 9.rindkopu