"Izmeklētāji strādā ar pilnu atdevi un sirdsapziņu. Mēs lieki neaizkavēsim izmeklēšanu," sacīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs Andrejs Grišins. Policijā pēc Maximas traģēdijas sāktā kriminālprocesa izmeklēšanā iesaistīti 48 policisti, aizvadītajos mēnešos lietā bijuši iesaistīti vairāk par simtu policistu. Pašlaik izmeklēšana esot noslēguma fāzē, iespējams, ka to varētu pabeigt līdz gada beigām, taču tas nav mērķis.Kalnmeiers aicināja saprast, ka sasteigta izmeklēšana un pierādījums trūkums kaitētu gaidāmajai tiesvedībai. Par piemēru viņš minēja līdzīgas traģēdijas izmeklēšanu Polijas pilsētā Katovicē, kur iegruva izstāžu halles jumts un mira vairāki cilvēki. Tur izmeklēšana bijusi sasteigta, kādēļ sešu gadu laikā nav neviena notiesātā un lieta ir iestrēgusi pirmajā tiesas instancē.
Runājot par līdz šim padarīto, Grišins pastāstīja, ka patlaban izmeklēšana atrodas noslēguma fāzē - drīzumā varētu nosaukt aizdomās turamos, tāpat drīz noslēgsies ekspertīze par traģēdijas iemesliem. Ekspertīžu procesā piesaistīti 11 eksperti no Rīgas Tehniskās universitātes un citām iestādēm ar mērķi noteikt būvniecības kultūras atbilstību izstrādātajam projektam.
Policija rēķinās, ka, nonākot līdz aizdomās turamo nosaukšanai,
vaininieki varētu bēguļot un nāktos sadarboties ar citu valstu kolēģiem
viņu meklējumos, pauda Grišins.
Kriminālprocesa ietvaros policija nopratinājusi vairāk nekā 400 cilvēku, vairums no viņiem pratināti vairākkārt. Policijai arī nācies risināt loģistikas jautājumus, taču kriminālprocesa izmeklēšanu tas neesot kavējis.
Policijas rīcībā ir vairāk nekā 275 tonnas lietisko pierādījumu, ieskaitot dažādi konstrukciju un būvmateriālu paraugi, kā arī vairāk nekā 200 dažādu dokumentu mapes, 80 datu nesēji un elektroniskie informācijas avoti, kas tiek caurskatīti papildus pierādījumu iegūšanai, pastāstīja Grišins.
Policija ir apzinājusi 58 cilvēkus, kuri atzīti par cietušajiem un kuriem ir nodarīts fizisks kaitējums, bet vēl 49 personas atzītas par cietušajiem, jo viņiem nodarīts materiāls vai morāls kaitējums.
Zolitūdes traģēdija arī likusi ieviest vairākas straujas izmaiņas ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons uzskaitīja, ka tapis Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts ar mērķi nodrošināt cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma aizsardzību. Tas paredz noteikt atbildību ēkas īpašniekiem apdraudējuma gadījumā nodrošināt savlaicīgu cilvēku brīdināšanu un evakuēt cilvēkus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā iestrādāts jauns iespējams apdraudējums - ēku un būvju sabrukšana.
Papildināts viss ziņas teksts