Latvija nākamgad ieviesīs eiro, tādēļ 2014.gada budžets ir pirmais, kas sagatavots eiro valūtā.
Lemšanā par nākamā gada budžetu nepiedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība). Viņš paziņoja, ka, ņemot vērā, ka koalīcijā nav pilnībā panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļaujām, lēmumos par budžetu viņš nepiedalīsies. Ministrs pauda cerību, ka, skatot budžetu parlamentā, vienošanās strīdīgajos jautājumos tiks paņemta.
Nākamā gada budžeta projekts atbalstu valdībā guva bez ļoti plašām diskusijām. Pēc tā atbalstīšanas atskanēja arī aplausi, un premjers pateicās ministriem par darbu.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) valdības sēdē sacīja, ka prognozes, uz kā pamata tiek veidots valsts budžets, aizvien mazāk atšķirsies no realitātes un vairs nebūs tik piesardzīgas."Esam ievirzījušies normālā Eiropas attīstības līmenī, prognozēt kļuvis vieglāk," teica finanšu ministrs, norādot, ka rucis arī populisms.
Vilks norādīja, ka eiro pamazām atgūstas, vienlaikus strauja un brīnumaina izaugsme kāda Eiropas daļā gaidāma nav.
Nākamā gada valsts budžeta projekts sagatavots, prognozējot, ka 2014.gadā iekšzemes kopprodukts (IK) faktiskajās cenās būs 24,764 miljardi eiro (17,403 miljardi latu). Valsts budžeta finansiālā bilance 2014.gadā plānotā mīnus 0,6 no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas ES metodoloģijai 2014.gadā paredzēts 0,9% no IKP.
Līdz ar nākamā gada valsts budžetu uz Saeimu valdība virza arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam.
Valdība otrdien vienojās par vēl vairākiem jautājumiem, kas līdz ar nākamā gada valsts budžetu tiks virzīti skatīšanai parlamentā. Valdība vienojās par vairākiem demogrāfiju veicinošiem pasākumiem, piemēram, no 2014.gada 1.janvāra vecāku pabalsta minimālais apmērs un bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērna vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanu tiks paaugstināts no 100 latiem līdz 120 latiem. No nākamā gada septembra arī trešklasniekiem pienāksies brīvpusdienas. Turklāt 1.-3.klases skolēnu brīvpusdienām valsts dotācija tiks palielināta no līdzšinējiem 80 santīmiem līdz vienam latam. Tāpat valdība skatīja grozījumus Likumā par ostām. Ekonomikas ministrija rosina likt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām veikt valsts budžetā obligātu maksājumu par stratēģiskas publiskas infrastruktūras lietošanu. Gūtos ieņēmumus iecerēts izmantot valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai. Rosinātajai kārtībai nepiekrīt satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Kompromisi šajā jautājumā tiks meklēti parlamentā.
(Pievienota pēdējā rindkopa.)