Otrdien apstiprināšanai valdībā virzītais, bet neapstiprinātais noteikumu projekts paredzēja, ka no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim valsts pašvaldībām nodrošinās 15% līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstiem. Kopumā mērķdotācijām pašvaldībām līdz 2016.gadam bija plānots atvēlēt 14,09 miljonus eiro. Lai LM tiktu galā ar pieprasījumiem, tajā bija paredzēts izveidot divas papildu amata vietas, šogad šim mērķim atvēlot 28 131 eiro, bet nākamajos gados katrā - 36 333 eiro.
Rosinātā kārtība krietni atšķīrās no tās, par kuru pirmdien vienojās ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis. Viņu vienošanās paredzēja veidot jaunu pabalstu, un tā lielums uz vienu mājsaimniecību gadā varētu būt 60 eiro, jo par tik vidēji varētu pieaugt mājsaimniecību izmaksas elektrībai. Turklāt otrdien valdības sēdē Augulis skaidroja, ka šis pabalsts varētu izpausties kā automātiska atlaide elektroenerģijas rēķinos, par kuras piemērošanu būtu atbildīgs katrs elektroenerģijas tirgotājs. Valsts attiecīgi nodrošinātu komersantiem finansējumu šīs atlaides segšanai, ziņo LETA.
Jautājuma skatīšana otrdien valdībā tika atlikta, jo Latvijas Pašvaldību savienība ir pret iespēju, ka elektroenerģijas tarifu kāpumu trūcīgajiem kompensēs ar līdzfinansējuma palīdzību dzīvokļa pabalstiem. "Iespējams, te ir jautājums par uzticēšanos tam, ka finansējums šiem pabalstiem būs arī pēc trīs gadiem," pēc valdības sēdes žurnālistiem pieļāva ekonomikas ministrs Dombrovskis. Taujāts, vai diskusijas valdībā par iespēju savā ziņā uzlikt pabalsta administrēšanu uz komersantu pleciem ir korektas īsi pirms tirgus atvēršanas, ministrs sacīja, ka šādu lēmumu valdība nav pieņēmusi, bet gan paņēmusi nedēļu garu pauzi, lai vēlreiz izvērtētu visas iespējas, kā administrēt šo pabalstu.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzsvēra, ka šobrīd valdībā notiek tikai diskusija, kā šos pabalstus novadīt līdz iedzīvotājiem, bet skaidra risinājuma vēl nav.
"Uzskatu, ka vispareizākais mehānisms, par kuru atbildību bija gatava uzņemties arī ministrija, bija dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšana pašvaldībām. Tieši pašvaldību sociālie darbinieki zina vislabāk, kurām ģimenēm un cik lielā apmērā tas ir nepieciešams. Turklāt tikai šādā gadījumā valsts publiskās finanses tiktu tērētas vismērķtiecīgāk. Tomēr ir saprotams, ka vienošanās ar pašvaldībām nav panākta, jo tās vairs negrib uzņemties kārtējo valsts funkciju, ja nav piešķirts finansējums funkcijas izpildei. Tas arī ir iemesls, kādēļ pašvaldības jau vairākkārt nav saskaņojušas LM sagatavotos noteikumus par dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumu, kas ietvertu arī elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu," norāda Augulis. Viņš vēlas, lai atbildīgā institūcija par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu kompensācijām ir Ekonomikas ministrija, nevis LM, portālu Diena.lv informēja LM.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Pēc tirgus liberalizācijas elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 7%, un līdz ar to pieaugs arī apkures izmaksas.
(Papildināts viss teksts.)