To konstatējusi Konkurences padome (KP), kas uzņēmumam noteikusi tiesisko pienākumu pārtraukt pārkāpumu, kā arī piemērojusi 1 567 180 latu naudas sodu.
Lai arī Latvijas Gāze konkurences uzrauga lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums uzņēmumam jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas, pirmdien žurnālistiem skaidroja KP pārstāvji.
2011.gadā KP saņēma nekustamo īpašumu apsaimniekotāja AS "Otto" iesniegumu, kurā uzņēmums aicināja KP izvērtēt "Latvijas Gāzes" rīcību, atsakot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus atsevišķiem "Otto" pārvaldītiem īpašumiem, jo minētajos objektos parāds par piegādāto dabasgāzi sasniedzis 5180 latu. "Latvijas Gāzes" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aicināja vērtēt arī SIA "Euro metal", kas iegādājās dzīvokli Jūrmalā ar 967 latu parādu par piegādāto dabasgāzi, bet šī parāda dēļ gāzes kompānija atteica noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar "Euro metal".
Tirgus stāvokļa apzināšanai par "Latvijas Gāzes" parādu atgūšanas praksi, apjomu un mērogu KP veica publisko konsultāciju, kuras ietvaros konkurences uzraugs saņēma atbildes par 512 gazificētajiem objektiem, tajā skaitā par 150 gazificētajiem objektiem no fiziskajām personām, 293 - juridiskajām personām un 69 - iestādēm.
Dabasgāzes lietotāji - mājsaimniecības un uzņēmumi -, kas cietuši no Latvijas Gāzes ļaunprātīgās rīcības, var vērsties pie uzņēmuma, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja Latvijas Gāze atteiks atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji varēs vērsties ar prasību tiesā.
Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad Latvijas Gāze atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāju parādsaistības.
Analizējot iesniegumus, KP konstatēja vairākus pārkāpumu gadījumu veidus. Apmaksa prasīta no jaunā telpu īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Apmaksa prasīta arī no telpu īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā saimnieciskās darbības veikšanai. Apmaksu Latvijas Gāze prasījusi no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais, nevis esošais, īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Tāpat apmaksa prasīta no uzņēmuma, kas nomā telpas saimnieciskās darbības veikšanai, bet parādu radījis telpu iepriekšējais īpašnieks vai cits uzņēmums, kas nomā telpas no iepriekšējā vai esošā īpašnieka.
Lēmumā KP skaidro, ka, neatgūstot parādus no tā lietotāja, kas šos parādus rada, Latvijas Gāze uz jauniem lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas izmaksas. Tāpat šāda Latvijas Gāzes rīcība palielina parādu apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nav motivēti maksāt par pakalpojumu. Savukārt pati Latvijas Gāze nav motivēta laicīgi veikt parādu piedziņu un neļaut parādam pieaugt. Šādi rīkoties Latvijas Gāzei ļāvusi konkurences neesamība, jo jaunajiem lietotājiem nav iespējas izvēlēties citu dabasgāzes piegādātāju, kas šo pakalpojumu sniegtu bez svešu parādsaistību uzspiešanas, secina konkurences uzraugs.
Vienlaikus KP lēmumā norāda, ka pastāv izņēmuma gadījumi, kad Latvijas Gāze var pamatoti neslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, pirms nav nomaksāts parāds, ko radījusi cita persona, piemēram, ja līgumu vēlas noslēgt jaunais pārvaldnieks, īrnieks vai nomnieks un esošajam īpašniekam ir parāds par dabasgāzes apgādi, un, ja līgums nav noslēgts ar telpu īpašnieku vai pārvaldnieku, jo īrnieks ir radījis parādu.
Lai nepieļautu, ka parādnieki ļaunprātīgi maina telpu īpašniekus, lai izvairītos no parādu nomaksas, KP neiebilst pret Latvijas Gāzes praksi neslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi ar tiem jaunajiem telpu īpašniekiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku, piemēram, ir deklarēti vienā dzīvesvietā. Tāpat Latvijas Gāze var neslēgt līgumu ar uzņēmumu, kas sāk nomāt telpas, ja šis uzņēmums ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar parādu radījušo nomnieku, piemēram, šiem uzņēmumiem ir viens īpašnieks.
Ņemot vērā lielo dabasgāzes lietotāju skaitu, var pastāvēt arī citi izņēmuma gadījumi, tomēr arī turpmāk katrs atsevišķais gadījums jāvērtē pašai Latvijas Gāzei, kam, esot dominējošā stāvoklī, ir pienākums savu tirgus varu neizmantot ļaunprātīgi, norāda KP.
KP uzsver, ka tās lēmums nevar kalpot par iemeslu, lai Latvijas Gāze celtu tarifus. Šādu Latvijas Gāzes rīcību neparedz spēkā esošā tarifu aprēķināšanas metodika, turklāt KP lietā aplūkotie gadījumi, kad parāds atgūts no jaunajiem īpašniekiem, skar nelielu daļu jeb aptuveni 5% no Latvijas Gāzes parādu apjoma.
LG preses sekretārs Vinsents Makaris Diena.lv informēja, ka uzņēmums ir pret KP lēmumu, jo tas neesot LG klientu interesēs. Uzņēmums nepiekrīt lēmumam arī no tiesiskā aspekta, jo savu iepriekšējo praksi uzskata par atbilstošu likuma prasībām. Atbilstību likuma prasībām esot novērtējusi arī KP, 2011. gada maijā sniedzot viedokli, ka LG darbībās nav konstatējams Konkurences likuma pārkāpums. LG arī apņēmusies mēneša laikā lēmumu pārsūdzēt.
Viņš pauda, ka šādi lēmumi ne vienmēr ir vērsti uz patērētāju interesēm. "Tie nedaudzie negodprātīgie cilvēki, kas pārdod dzīvokļus ar parādiem, būs ieguvēji. Viņi varēs uzaudzēt parādu un pārdot dzīvokļus ar parādsaistībām, nerēķinoties ar pakalpojumu sniedzēju. Šie cilvēki izmanto likuma nepilnības," skaidro uzņēmumā.
Ne velti šobrīd tiekot virzīti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz komunālo pakalpojumu parāda apmaksas nosacījumus īpašnieka maiņas gadījumā, nosakot, ka īpašuma pircējs apmaksās parādus, vienlaicīgi par attiecīgo summu samazinot īpašuma pirkuma summu. Latvijas gāze šo problēmu apzinājusies jau iepriekš un tādēļ īpašuma pircējs varēja vērsties uzņēmumā un uzzināt, vai īpašumā ir parādi.
"Savukārt tie daudzie cilvēki, kas neplāno pārdot īpašumu un kuriem ir grūtības norēķināties par pakalpojumiem, būs cietēji. Tūliņ būs ziema, bet Konkurences Padomes lēmums nozīmē, ka mums ir jāsāk atslēgt gāzes padevi klientiem ar parādu, jo Konkurences Padome ir norādījusi, ka mēs nedrīkstam pieļaut parādu veidošanos. Tas pirmkārt skars sociāli maznodrošinātos cilvēkus. Mūsu normālā prakse ar godprātīgiem klientiem ir vienošanās par parādu atmaksu, paralēli nodrošinot dabasgāzes piegādi, jo mēs apzināmies enerģijas nozīmi cilvēku ikdienā, sevišķi apkures sezonā, bet turpmāk tas vairs nebūs iespējams," skaidro dabasgāzes kompānija.
Latvijas gāze vērš uzmanību, ka vienlaicīgi KP ir norādījusi, ka gadījumos, kad tiek dibināti jauni uzņēmumi vai arī tiek pārslēgti līgumi starp radniecīgām personām ar mērķi ļaunprātīgi izvairīties no parāda, Latvijas gāzei ir tiesības pieprasīt parāda apmaksu no jaunajiem līgumslēdzējiem. Tāpat arī gadījumos, kad īrnieks ir izveidojis parādu, atbilstoši Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, par tā apmaksu ir līdzatbildīgs īpašnieks, un Latvijas gāzei ir tiesības pieprasīt parāda apmaksu no īpašnieka, kā arī neatjaunot dabasgāzes padevi jaunajam īrniekam.
Jau ziņots, ka lietu pret Latvijas Gāzi KP ierosināja 2011.gada nogalē, balstoties uz namu apsaimniekošanas uzņēmuma iesniegumu. Tajā bija norādīts, ka enerģētikas koncerns savlaicīgi nevēršas pret parādniekiem, ļaujot parāda apjomam augt, un parādu liek nomaksāt telpu jaunajam īpašniekam vai īrniekam, dabasgāzes piegādi neatjaunojot līdz parāda segšanai.
Kopumā KP par Latvijas Gāzes negodīgu rīcību pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu.
Latvijas Gāze noraidīja pārmetumus.
Papildināts ar 4. un 5.rindkopu