Likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2% no IKP.
Vienlaikus likumā paredzēta iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai.
Par šo likumu nobalsoja 86 deputāti, neviens nebija pret, un neviens neatturējies. Tomēr deputāti Nikolajs Kabanovs (SC) un Irina Cvetkova (SC) balsojumā nepiedalījās.
Plašākās diskusijas bija par priekšlikumu, kas paredzēja noteikt katram gadam konkrētu finansējuma apmēru aizsardzībai no IKP. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS) vērsa uzmanību uz to, ka "Saskaņas centra" (SC) deputāti atbildīgajā komisijā iebilda pret šo priekšlikumu, labāks esot bijis iepriekšējais priekšlikums, kurā nav noteikta konkrēta summa katram gadam.
"Varbūt mēs to varētu darīt, ja tas būtu tikai iekšējs jautājums. Bet šis nav tikai iekšējs jautājums. Tas ir jautājums mūsu sadarbībai ar mūsu sabiedrotajiem. Un mūsu sabiedrotie prasa ļoti konkrētus ciparus un konkrētu grafiku, kādā veidā Latvija tomēr centīsies sasniegt šos 2%," skaidroja politiķis.
Savukārt SC līderis Jānis Urbanovičs norādīja arī uz citu nozaru vajadzībām, piemēram, finansējuma nepieciešamību arī medicīnai, izglītībai vai sociālai aprūpei, kur "mums arī ir līdzīgas saistības ar Eiropas un pasaules struktūrām".
Sākotnēji likumprojekts paredzēja noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados finansējumam aizsardzības nozarei jābūt ne mazākam par 2% no IKP. Savukārt līdz 2020.gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, būtu jānodrošina pakāpeniska virzība uz šo mērķi. Proti, sākotnēji likumprojektā nebija paredzēts konkrēts finansējuma apmērs no IKP katram gadam. Tomēr vēlāk Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Finanšu ministrija vienojās par kompromisu šajā jautājumā.
Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai veicinātu valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, izpildītu Latvijas saistības NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros un radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.
2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likums izstrādāts saskaņā ar 2012.gadā Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu, 2020.gadā sasniedzot 2% no IKP.
Pievienota 4.-7.rindkopa