"Apzinoties, ka mans deputāta amats var radīt aizdomas saistībā ar mana aizturētā dēla lietas objektīvu izmeklēšanu un ka notikušais pastarpināti met ēnu arī uz nacionālo apvienību, paziņoju par atteikšanos no deputāta amata," norāda politiķis.Intervijā LTV Panorāmai Krēsliņš atzina, ka nebūtu mandātu nolicis, ja informācija par dēla aizturēšanu saistībā ar tā dēvētajām legālajām narkotikām_ _nebūtu parādījusies publiski, taču tagad to nācies darīt. Par dēla saistību ar izmeklēšanu narkotiku lietā Krēsliņš uzzinājis tikai pagājušajā nedēļā, jo sākotnēji viņa rīcībā bijusi cita informācija, proti, ka dēls aizturēts aizdomās par krāpšanu.Krēsliņš Panorāmai arī apliecināja, ka pēc dēla aizturēšanas telefoniski sazinājies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, lai noskaidrotu aizturēšanas iemeslu. To uzzinājis, viņš sarunu ar Ķuzi nav turpinājis, "lai netraucētu izmeklēšanu".
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka kolēģa lēmums ir godavīra cienīgs, un šo lēmumu respektē. "Par notikušo joprojām rit izmeklēšana, ir daudz nezināmu aspektu, turklāt diez vai tēvam ir jāatbild par savu pilngadīgo bērnu kļūdām. Taču Krēsliņš šajā situācijā ir parādījis savu principialitāti. Vienalga, legālas vai nelegālas - narkotikas ir joma, kurā kompromisi nav iespējami," pauž Dzintars.
"Tagad lai strādā izmeklētāji, nevis tie, kam patīk izteikt dažādas neticamas versijas par manu saistību ar "legālajām narkotikām"," pauž Krēsliņš.
Kā ziņots, pirms vairākiem mēnešiem Krēsliņa 25 gadus vecā dēla Jāņa vadītajā automašīnā policija atradusi vairāk nekā vienu kilogramu tā dēvēto legālo narkotiku. Krēsliņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka dēls ticis apcietināts un vēlāk atbrīvots.
Ar dēlu, kuram ir sava ģimene, deputātam patlaban vairs neesot cieša kontakta. "Es varu tikai nožēlot, ka bērnībā neaudzināju viņu stingrāk. Varu tikai simtprocentīgi apgalvot, ka viņš nelieto ne šņabi, ne narkotikas. Par šo lietu apzināti neinteresējos, lai neiejauktos izmeklēšanā," sacīja Krēsliņš.
Pēdējos mēnešos aktualizējusies cīņa ar tā dēvētajām legālajām narkotikām, kuru vilinājumam ļaujas arvien vairāk jauniešu un pat bērnu. Gandrīz ik dienu slimnīcās nonāk vairāki jaunieši, kas saindējušies ar šīm narkotikām.
Patlaban ir spēkā likuma grozījumi, kas padara efektīvāku "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanu un kontroli. Saeimas pieņemtie grozījumi paredz ģenēriskās formulas izmantošanu, iekļaujot jaunas vielas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā. Ja pirms tam vielas tika uzskaitītas pēc to maisījuma sastāvdaļu formulas, tad šobrīd aizliegta ir pati pamatformula, no kuras tiek veidotas pārējās vielas.
Otrdien par šo jautājumu sprieda arī valdība. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vakar LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka katra ministrija kaut ko dara, lai cīnītos pret "legālo narkotiku" izplatību, taču šī rīcība nav koordinēta. Šādu priekšstatu viņa guvusi valdības sēdē, kurā tika apspriesti iespējamie varianti cīņai ar "legālo narkotiku" sērgu. Straujuma sacīja, ka pēc divām nedēļām uz sēdi sanāks Narkotiku ierobežošanas padome, kas apkopos visus līdz šim izskanējušos priekšlikumus "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanai. Iespējams, padomes sēde varētu notikt arī ātrāk, ja Iekšlietu ministrija tā koordinēs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) valdības sēdē informēja, ka aptuveni 90% no visām Latvijas "legālo narkotiku" tirdzniecības vietām koncentrējas Rīgā vai tās apkārtnē. Kopumā patlaban Rīgā esot 34 "legālo narkotiku" tirdzniecības vietas. Gada laikā tirdzniecības vietu skaits sarucis par 11 vietām.
Kā iespējamo risinājumu ministrs norādīja izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē soda apmēru par aizliegto psihoaktīvo vielu laišanu apritē. Vienlaicīgi viņš minēja, ka simtprocentīgi izskaust vielu apgrozību valsts līmenī noteikti nebūs iespējams, kamēr daļā sabiedrības pēc šīm vielām būs pieprasījums.
Diennakts režīma variants, kurā policijas darbinieki patrulētu ielās, Rīgas reģionā vien prasītu aptuveni 320 patruļdienesta policistu. Kozlovskis norādīja, ka šāds darbības variants nav reāls, tāpēc cerības tiek liktas uz normatīvo regulējumu, proti, pakļaujot psihoaktīvo vielu apriti Krimināllikuma normām.
Normatīvo aktu papildinājumi varētu paredzēt kriminālatbildību par tagadējā administratīvā akta pārkāpumu par aizliegto vielu laišanu apritē. Labojumi normatīvajos aktos nepieciešami, jo Valsts policija konstatējusi, ka vairumā gadījumu apritē ir vielas, kuras jau ir iekļautas pagaidu aizliegumā. Savukārt par administratīvā akta pārkāpumu patlaban ir paredzēts administratīvais sods, kas nav gana efektīvs.
Šodien Saeimas deputāti pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kuri papildus jau pastāvošajiem ierobežojumiem nosaka sintezētas psihoaktīvas vielas definīciju un paver ceļu to sertificēšanas ieviešanai. Saistībā ar grozījumiem publiskās diskusijas laikā ir izskanējušas arī bažas un iebildumi.
(pievienota 4.-5.rindkopa)