Pērn piemērots tikai viens sods - 1200 latu apmērā. Bet tā kā sodītais kretīdpiedziņas uzņēmums Paus Konsult lēmumu pārsūdzējis tiesā, tas nav stājies spēkā, informēja DVI. 2008.gadā un 2009.gadā DVI nav sodījusi nevienu kredītpiedziņas firmu."Ja būtu publiski pieejama informācija par Datu valsts inspekciju un ka pārkāpēji par datu izpaušanu trešajām personām var tikt sodīti, nedēļā viņi saņemtu nevis trīs, bet trīsdesmit vai pat vairāk iesniegumu," Dienai pauda Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš pastāstīja, ka apvienībā mēnesī par kredītu jautājumiem vēršas ap 120 cilvēku, un vismaz reizi nedēļā cilvēki sūdzas par nekorektām kredītpiedzinēju darba metodēm. "Valstī ir problēma, ka cilvēki nezina savas tiesības," uzsvēra J.Āboliņš. Viņš arī norādīja, ka pati DVI nav līdz šim kontaktējusies ar LAKRA. "Ja mums būtu vairāk informācijas par DVI darbu, mēs paši ieteiktu cilvēkiem vērsties pie viņiem un palīdzētu sastādīt sūdzības," norādīja J.Āboliņš. Līdz šim LAKRA iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par trim uzņēmumiem, kuri "nešķiro kredītu piedzīšanas metodes" un veic ļoti rupju parādu piedziņas darbu, pastāstīja J.Āboliņš. Proti, šajā "melnajā sarakstā" esot _Paus Konsult, uzņēmums Inserviss_, kuram ir sava kredītu piedziņas nodaļa, bet visspilgtāk ar nekorektām darba metodēm izceļoties uzņēmums Regnus.Lai arī sociālajos medijos parādījušās cilvēku sūdzības, ka parādu piedzinēji, tai skaitā uzņēmums _Paus Konsult, _par parādu informē pat parādnieka pasē norādīto kontaktpersonu, ar kuru sazināties nelaimes gadījuma sakarā, DVI iedzīvotāju sūdzības par šādiem gadījumiem nav saņēmusi. "Ir saņemtas sūdzības, ka kredītpiedziņas kompānijas izmanto tiešsaistes sociālajos tīklos pieejamo informāciju, kontaktējoties gan ar konkrētā parādnieka draugiem, radiem, paziņām, kā arī sazinoties ar darba devēju, izmantojot informāciju internetā pieejamo informāciju par konkrēto parādnieku," Dienu informēja DVI. Kā norādīja J.Āboliņš, LAKRA lielas cerības liek uz Parādu atgūšanas likuma pieņemšanu Saeimā, kas paredz licenču izsniegšanu kredītu piedziņas uzņēmumiem un licenču anulēšanu, ja kredītu piedzinēji rīkojas nekorekti. "Par licencēm būs jāmaksā, tas vismaz šo kredītu piedzīšanas jomu sakārtos," atzina J.Āboliņš. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis vien ap 20 sūdzībām par parādu piedziņas uzņēmumiem. Skaitlis ir aptuvens, jo dažkārt patērētāji sūdzas par citu pakalpojumu un pastarpināti piemin parādu piedziņu, pavēstīja PTAC. Attiecībā uz parādu piedziņas procesu visbiežāk patērētāji sūdzas par parāda summas nepamatotību, tam seko sūdzības par parāda piedziņas maksas apmēru, trešajā vietā - sūdzības par personas datu nodošanu trešajām personām, zvaniem radiniekiem, darba devējiem, sūdzas arī par sociālo tīklu izmantošanu, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde. Tā kā pašlaik Latvijā normatīvie akti neparedz speciālo regulējumu parādu piedziņas kompānijām, piemērojamas vispārējās Civillikuma normas, norāda PTAC.
Papildināts ar PTAC informāciju - red.