Tiesa, Saeimas Preses dienests portālu Diena.lv pirmdien informēja, ka izskanējusī informācija par deputātu lēmumu palielināt sev algas neatbilst patiesībai. Saeimas deputāti nav lēmuši par savas algas apmēru 2016.gadā, un neviena amatpersona algu palielinājumu nav rosinājusi. Algas ik gadu saskaņā ar likumu mainās plašam amatpersonu lokam.
Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.
Tādējādi mēnešalgas automātiskā ikgadējā pārskatīšana attiecas uz plašu amatpersonu loku. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Šo amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga.
Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Tādējādi Saeimas deputāti nepārskata paši savas algas un nav pieņemts atsevišķs lēmums par algu palielinājumu.
Kad Saeimas vadība pirmo reizi vērtēja parlamenta nākamā gada budžeta projektu, tas tika noraidīts. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) par nepieņemamu atzina pārāk lielo pieaugumu atlīdzībai un lika izdevumus apcirpt.
Tas tika izdarīts, un, salīdzinot ar pirmo variantu, ietaupīti ir 20 000 eiro. Pēc Mūrnieces teiktā jāsecina, ka viņa samazinājumu uzskata par pietiekamu. “Mēs uzsveram to, ka arī atlīdzības budžets Saeimā ir samazināts. Un Saeimas prezidija locekļi bija atraduši savas sarkanās pildspalvas, lai samazinātu tēriņus Saeimas budžetā,” skaidroja Mūrniece. Vaicāta, vai samazinājums bijis pietiekams, viņa piebilda: “Es gribu uzsvērt, ka mēs ļoti cītīgi strādājām, lai samazinātu Saeimas budžetu.”
Kopumā no aptuveni 20 miljonu eiro lielā Saeimas budžeta atlīdzībai tiek tērēts visvairāk naudas. Nākamgad šim mērķim paredzēts atvēlēt gandrīz 15 miljonus eiro. Salīdzinot ar šo gadu, deputāti pelnīs par aptuveni 160 eiro mēnesī vairāk. Viņu amatalga nākamgad būs 2448 eiro. Taču papildus tam tiek izmaksātas arī dažādas kompensācijas un piemaksas.
Finansējuma palielināšanu atlīdzībai atbalsta arī Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V), norādot, ka deputātu alga ir piesaistīta vidējam algas pieaugumam valstī. To paredz likums, un šoreiz neesot pamata atteikties no algas pieauguma kā ekonomiskās krīzes laikā.
“Katram cilvēkam personīga izvēle ir, vai kandidēt vai nekandidēt vēlēšanās. Nosakiet minimālo algu valstī Saeimas deputātiem un jūs dabūsiet tikai bezdarbniekus,” norādīja Šadurskis.
Savukārt opozīcijas deputāti uzskata, ka atlīdzības pieaugums Saeimā nav pieļaujams vai arī neko nav dzirdējuši par šādu plānu.
“Pagājušajā gadā, budžetu pieņemot, komisijās Saeimas budžets vispār netika skatīts. Un es ceru, ka šogad mēs skatīsim un tad mēs varēsim vērtēt visus šos jautājumus, par kuriem jūs runājat,” raidījumam atzina Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars.
Savukārt No sirds Latvijai pārstāve Silvija Šimfa par priekšlikumu ir skeptiska: “Ņemot vērā to finanšu nepieciešamību, kas trūkst veselības aprūpē, mani ļoti uztrauc veselības aprūpe, tas, ka cilvēku maksājumi veselības aprūpē arvien palielinās un tagad jau ir pāri par pusi no visa veselības aprūpes budžeta. Un cilvēku ienākumi tikpat strauji nepalielinās. Es domāju, ka mēs nedrīkstētu tādu atbalstīt.”
Atlīdzības finansējums tiek palielināts ne vien tāpēc, lai uz nodokļu maksātāju rēķina deputāti saņemtu algas pielikumu, bet arī tāpēc, ka tiek palielināts parlamenta darbinieku skaits. Amatu saglabās četri cilvēki, kuri darbā tika pieņemti uz Eiropas Savienības prezidentūras laiku, un darbā tiks pieņemti vēl vairāki cilvēki, jo nākamgad ekspluatācijā plānots nodot jaunu Saeimas ēku. Nepieciešamība viņus algot tiek pamatota ar to, ka palielināsies komisiju sēžu skaits un parlaments gatavoja rīkot vairāk pasākumu.
Saeimas budžeta pieprasījumu tagad vērtē Finanšu ministrija, taču galavārds jebkurā gadījumā pieder pašiem deputātiem, jo valsts budžetu apstiprina Saeima.
Pievienotas 2. līdz 6.rindkopas ar Saeimas Preses dienesta pausto
