Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Par āboliem, trim kundzēm pēc baznīcas un vilkmi uz mājām

Darbdienas vakarā Rēzeknē šopavasar atvērtā kafejnīca Fresh terase ir ļaužu pilna. Daudzstāvu dzīvojamo māju un lielveikalu ieskauta, tā omulīgi kontrastē ar savu atmosfēru un dārza vidi – vien jāuzmanās no augustā krītošajiem āboliem. Kad ienāk Igors Nikitins, šīs kafejnīcas saimnieks, viens no apmeklētājiem sauc: "Igor, klau, manai sievai ābols iekrita tieši vīna glāzē!" Bet te neviens uz āboliem neļaunojas – galu galā, ja nu izdodas kā seram Īzakam Ņūtonam krītoša ābola iespaidā nonākt pie kāda atklājuma?! Kā zināms, ābols palīdzēja zinātniekam izstrādāt vispasaules gravitācijas teoriju. Gravitācijas spēks satur kopā mūsu pasauli un gādā par to, lai mēs paliktu uz Zemes. Un dažkārt šī vilkme netiešā nozīmē attiecas arī uz dzimtajām vietām. Pavadījis Apvienotajā Karalistē ilgus gadus, Igors Nikitins ir atgriezies atpakaļ Rēzeknē.

Brauc atpakaļ uz Latviju!

"Fresh terase ir atvērta kopš maija vidus. Te, dārzam blakus esošajā privātmājiņā, mums ir virtuve. Kad ienācām saimniekot, te bija aizaudzis dārzs un saimniekam, no kura zemi nomājam, vienīgais noteikums bija saglabāt ābeles. Iedzinām mazo traktoriņu, nolīdzinājām zemi, bet lielās ābeles visas saglabājām. Dārza atmosfēru saglabājuši esam," stāsta Igors Nikitins.

Stāsts par Angliju Igoram aizsācies vienkārši – pabeidzot vidusskolu Rēzeknē, viņš devies studēt uz Rīgu. Iestājies augstskolā Turība, lai apgūtu tūrisma un viesmīlības specialitāti.

"Pirmo gadu nomācījos un dzīvē iestājās tāds kā pelēkais brīdis. Gribējās kaut ko kardināli mainīt," stāsta Igors. Kopā ar draugu viņi izdomājuši doties uz Angliju, tas bija 2007. gads. Plāns bijis pastrādāt trīs mēnešus, nopelnīt naudiņu. "Bet redz kā – trīs mēneši izvērtās par septiņiem gadiem. Sākām strādāt tā saucamos melnos darbus fabrikā, bet tā es nejutos labi. Vienu dienu uzrakstīju savu CV un, neatprasījies no darba, vienkārši sāku iznēsāt CV pa visiem Birmingemas restorāniem, klubiem un viesnīcām. Darba devējs, to uzzinājis, mani atlaida uzreiz, teikdams: "Brauc atpakaļ uz Latviju, te tu neko nesasniegsi!" Bet jau nākamajā dienā man piezvanīja no kāda restorāna un pieņēma darbā," pirmo pieredzi atceras Igors.

Visai ātri viņam izdevies uzkāpt pa karjeras kāpnēm un nonākt līdz restorāna supervaizera amatam, kurā nostrādājis pusotru gadu. "Mani ļoti saista ēdināšanas joma jau kopš bērnības. Mans tēvs ir žurnālists, mamma – projektu vadītāja. Bija tāds brīdis dzīvē, kad mammai bija jābrauc strādāt uz Valmieru, man bija 15 gadu un mājās bija jāsāk gatavot ēst," smaida Igors, viņš turpina: "Viss sākās ar darbošanos ar panniņām, ar eksperimentiem. Tagad varu teikt, ka pēc dabas esmu gardēdis. Ļoti iedziļinos garšās un to niansēs."

Gadi iet uz priekšu un kaut kas jāsāk darīt – tā Fresh terases saimnieks raksturo pirmo motivāciju atgriezties Latgalē. "Bet ar to pašu draugu atbraucām, pavadījām vasaru šeit, sapratām, ka te nav ko darīt, braucām atpakaļ uz Angliju. Birmingemā atvērām savu uzņēmumu – tirgojām auto rezerves daļas. Tā nostrādājām Anglijā vēl četrus gadus. Teikšu godīgi – diezgan veiksmīgi nostrādājām," apliecina Igors Nikitins.
 

Kad nauda vairs nešķiet svarīga

Taujāts, cik viegli uzsākt uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, Igors atzīst – no valsts puses jaunam uzņēmējam ir vairāk pretimnākšanas, taču jārēķinās, ka svešā valstī nav tik daudz sakaru: "Esot Latvijā, vari kādam piezvanīt, painteresēties, lūgt padomu. Tur esi viens. Protams, sākotnēji bija grūti izprast, kā darbojas, piemēram, nodokļu politika. Arī valodas barjera bija, lai cik labi kā ārzemnieks to prastu. Tomēr jā – tur jaunam uzņēmumam daudz vairāk cenšas izpalīdzēt. Atceros arī – tur valsts ieņēmuma dienesta apmeklējums saistās ar pozitīvu sadarbību."

Igors neslēpj – pirmajos divos gados visu nopelnīto ieguldījuši uzņēmuma attīstībā, tikai tad sākuši rēķināties ar peļņu: "Beigās laba tā peļņa bija. Ienākumi bija pieklājīgi, visi nodokļi nomaksāti. Bet tad nauda vairs nešķita tik svarīga un pienāca emocionāls lūzums. Viss apnika."

Tobrīd Igoram bija 27 gadi. "Sāc apzināties, ka nauda nedara laimīgu. Protams, kad tās nav, visi sapņo par naudu. Man tobrīd dzīves finansiālā daļa nebija svarīgākā. Jutos, ka tajā sabiedrībā vienmēr būšu atstumtais – varu braukt kaut ar Porsche, kaut ar dārgāko mašīnu pasaulē... Gribējās braukt uz mājām," atzīst Igors.

Mājās gan visi bijuši neizpratnē: "Kāpēc gribi atgriezties? Tev tur taču ir stabili ienākumi, bet Latvijā visiem ir grūti!" Svešumā draugu pulciņš viņam ir bijis – kādi septiņi, desmit cilvēki. Igors paskaidro: "Bet tur tā draugu būšana ir tāda... Dīvaina. Lietuvieši, igauņi... Dzimtenē mūs no viņiem šķir pārsimts kilometri, taču mentalitātes atšķiras. Un vēl man šķiet, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši tur arī uzvedas citādi, nekā šeit. Esot veikalā, sveicinot otru latvieti un pasakot "čau", nejutu, ka saņemtu atpakaļ tādu priecīgu, sirsnīgu "čau". Sajūta, it kā izvairītos no tautiešiem. Bet viss arī nebija tikai slikti. Līgo svinēt kopā braucām, tad gan bija vienota sajūta." Un vēl Igors atzīst – lai dibinātu ģimeni, svešumā starp cilvēkiem ar dažādām mentalitātēm arī savu otru pusīti atrast ir grūti.

Uz Latviju Igors atgriezās 2017. gadā, sākotnēji savu biznesu Anglijā mēģinājis saglabāt, taču atzīst, ka uzņēmumu vadot attālināti, tā apgrozījums sarūk. Lai arī pārlidojumus ar lidmašīnu, kursējot starp Latviju un Angliju, jau sācis izjust kā ikdienišķa sabiedriskā transporta pakalpojumu. "Beigās uzņēmumu notirgojām par simbolisku naudu. Savukārt te, Latvijā, "zem matrača" noliktā nauda sāka beigties. Strādāju pie idejām, ko darīt tālāk," stāsta Igors.
 

Līdzīga koncepta Rēzeknē nav

Sākumā Rēzeknē Igoram Nikitinam bija pārvietojams furgoniņš – tas pašlaik Fresh terasē pilda bāra funkcijas -, ar kuru sācis braukāt pa pasākumiem, tirgojot burito un zemnieku ražotās dabīgās sulas. Tā bijusi nodarbe vairāk hobija līmenī, tomēr arī neliels peļņas avots. "Viesmīlības un ēdināšanas nozare man ir tuva," uzsver terases saimnieks.

Ar vienu no saviem projektiem viņš pieteicies Lauku atbalsta dienestā, ieguvis līdzfinansējumu. "Ideja saistījās ar automobiļu sprauslu restaurāciju, bet no tās atteicos, arī no līdzfinansējuma. Jutu - lai kaut ko tādu darītu, acīm ir jādeg. Bet man nedega. Uzņēmums Anglijā man arī nebija sirds darbs, izveidots tikai peļņas dēļ. Sapratu – ja turpmākā dzīve man jāpavada ar autodetaļām rokās, tad tomēr nē, lai gan ideja bija laba. Bet ar furgoniņu tālos ceļus izbraukāt arī ir nogurdinoši. Un ap 30 gadiem uznāk pārdomu brīži un tāda kā krīze, kad saproti, ka jāsāk darīt to, kas patīk," atklāts ir Igors.

Pie idejas par Fresh terasi realizēšanas Igors strādājis pusotru gadu. Pērn rudenī uzsākuši saimnieciskos darbus, tad pienākusi ziema ar depresīvu noskaņu – saskaņā ar ilgtermiņa līguma nosacījumiem, par nomu taču jānorēķinās katru mēnesi. Bet šajā pavasarī beidzot iecere īstenojusies – omulīgais dārzs var uzņemt līdz simts apmeklētājiem. Jāpiebilst, ka te notiek arī dzīvās mūzikas koncerti, ir apskatāmas vietējo mākslinieku izstādes un darbi. Līdzīga koncepta ēdināšanas pakalpojuma Rēzeknē nav.

Lai arī Igors Nikitins novērojis, ka šajā nozarē lielākoties uzņēmēji strādā, cenšoties izdzīvot, viņš par savu veikumu ir gandarīts.

Igoram mirdz acis, kad viņš runā par Fresh terasi: "Te ieguldīts milzīgs darbs. Pirmos divus mēnešus pats arī kā viesmīlis strādāju. Sākotnēji domāju – kā gan piesaistīt apmeklētājus? Bet viss notika pats no sevis. Cilvēkiem patīk! Nāk ģimenes ar bērniem, nāk jaunieši. Publika ļoti pozitīva. Nāk pāri pusmūžā uz savu pirmo randiņu... Reiz vakarā ienāca trīs kundzes cienījamos gados, jautā man: "Nu, dēliņ, kas jums te ir?" Ir saldējums, mājas vīns, uzkodas. "Labi, dēliņ, tad rīt pēc baznīcas ienāksim." Un nākamajā dienā - svētdienā pēc plkst.12 – skatos, šīs trīs kundzes sēž, ēd saldējumu, malko mājas vīnu. Super! To atcerēšos visu dzīvi."
 

Grants tiem, kuri atgriežas

Lai arī pašam pirms diviem gadiem tādas iespējas nebija, Rēzeknes uzņēmējs uzskata, ka tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, grantu atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai ir ļoti laba iespēja.

Šogad, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai, reemigrantiem ir iespēja līdz 4. oktobrim pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu organizētajā konkursā. Tas tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas. Atbalsts ir īpaši nozīmīgs tiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, jo viņiem ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstu no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.

Finansējuma apmērs vienam projektam ir līdz 10 tūkstošiem eiro, taču, lai to saņemtu, nepieciešams arī reemigranta personiskais ieguldījums saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā, proti, jānodrošina piesaistītās investīcijas, kā arī trīs gadu periodā pēc projekta uzsākšanas jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi.

Minimālais piesaistīto investīciju apmērs ir 50% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma. Piemēram, ja reemigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks pieprasa 10 tūkstošus eiro, projekts ir jānodrošina ar piesaistītājām investīcijām vismaz 50% apmērā, t.i., vismaz pieciem tūkstošiem eiro.

Konkursam kvalificējas tie reemigranti un potenciālie reemigranti, kas ārvalstīs dzīvojuši vismaz trīs gadus un savu uzturēšanās adresi ārvalstīs fiksējuši Iedzīvotāju reģistrā. Informācija par pieteikšanos finansējuma saņemšanai pieejama plānošanas reģionu mājaslapās, kā arī mājaslapā www.paps.lv – sadaļā Atbalsts uzņēmējdarbībai. Pieteikšanās termiņš konkursam – 2019. gada 4. oktobris.

Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projektu iesniegumi, savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi. Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi un iesniegto projektu skaitu 2018. gadā bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija izdeklarējušies no Latvijas.


 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Par āboliem, trim kundzēm pēc baznīcas un vilkmi uz mājām saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.

Top komentāri

rūgtā patiesība
r
Ar to es negribu teikt, ka ideja slikta. nepavisam! Ja kādreiz būšu Rēzeknē, noteikti piekāpšu uz vienu aliņu. Tāpat ticu, ka tur tiešām ir forši, jo lai nu kas, bet cilvēki, kas padzīvojuši UK ar viņu pabiem un ēdināšanas iestādēm, čomisko apkalpošanu un tusiņu garu, saprot, kas ir krogs un kas ir laba atmosfēra. Latvijā tādu vietu ļoti pietrūkst, tāpēc ir forši, ka tādas rodas. BET tik un tā.... nu, neticu, ka no tādas terases Rēzeknē iespējams izdzīvot, turklāt visu gadu. Viņa tiešām nopelna tik, lai arī ziemā, kad viņa ciet, pašam ir ko ēst?
rūgtā patiesība
r
Man tāds pavisam vienkāršs jautājums: no kā viņš dzīvo? Nu, tur maksā rēķinus, pērk sev pārtiku, apavus, apģērbu.. Tiešām no tās savas hipsteru terases? Ziemā arī tur nāk tantuki ēst saldējumu un hipsteri strinkšķināt ģitāras zem ābelēm? Varūt tomēr vajag kaut kā to informāciju pasniegt reālistiskāk, nevis uzburt romantiskas ainas, liekot naivākiem noticēt, ka ir reāli atgriezties Latvijā, nopļaut vienu pagalmu, salikt tur galdiņus un nu tik būs, rekā tā kā tam čalim no Rēzeknes.... Realitātē tur apakšā ir vēl kaut kas, vai nu kādi uzkrājumi vai kāds finansiāli stutē, vai, es nezinu, kaut kādu naudu zem kafejnīcas skalo. Vai kādas vielas tirgo.
Robis
R
Izlasīju rakstu, tomēr pats galvenais-kā valsts un pašvaldības atbalsta tos kas uzsāk savu uzņēmējdarbību LV-par to ne vārda. Kāpēc tā?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 898

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas