Otrs ieteikums saistīts ar ārstu algu iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā, tās pielīdzinot tieslietām. Atbildīgās ministrijas gan šādu iespēju neapsver.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pats saskāries vai zina stāstīt par gadījumiem, kad mediķi prasījuši pateicības par ārstēšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs secinājis, ka ne tikai saskare ar pacientiem, arī darbu savienošana, neskaidras iepirkuma procedūras un vienošanās ar farmācijas kompānijām met ēnu uz visiem tik svarīgajiem amatiem. Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece skaidro: viens no risinājumiem būtu izmainīt atalgojumu, iekļaujot to vienotajā atalgojuma sistēmā, tā algas pielīdzinot tieslietu sistēmā strādājošajiem.
Mediķu arodbiedrība uzsver, ka šis varētu būt risinājums, kā sākt runāt par konkurētspējīgu atalgojumu, tomēr, kā allaž, svarīgi, - ja tas tiek pieņemts, valdība savu apņemšanos arī pilda, norāda arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Veselības ministre Ingrīda Circene sola, ka jau nākamajā gadā zemākās un vidējās algas mediķiem pieaugs, gan vēl ne par 20 %, kāds bija samazinājums krīzes laikā. Runājot par vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanu, ministre šādu iespēju vēl neapsver. Finanšu ministrija norāda, ka ir būtiskas atšķirības, kā saņem algas tieslietu sistēmas darbinieki un slimnīcu ārsti un māsas. Pēdējie ir kaptiālsabeidrības darbinieki, kuru algu nosaka valde, kā arī mediķi nav ierēdņi, kuriem būtu jāpilda gada ienākumu deklarācijas, skaidro ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Vēl viens no veidiem, kā motivēt nedot ārstiem kukuļus vai pateicības, bija KNAB ierosinājums noteikt kriminālatbildību arī pašiem pacientiem. Saeima to atbalstījusi un par to varētu draudēt naudas sods, piespiedu darbs, vai arī īslaicīga aizturēšana.