Veckuldīgas iedzīvotājiem kopīgās idejas - senās Kuldīgas elpas nosargāšanas - vārdā savu mājokļu izskata plānošana jāatstāj pilsētas arhitektu ziņāKuldīga ar konkrētiem darbiem tuvākajos gados gatava apstiprināt, ka tās vecpilsēta ir pelnījusi iekļūt UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Jūtamu impulsu šim 2001.gadā sāktajam procesam devusi šāgada septembrī pilsētā notikusī starptautiskā konference Tilts Kuldīgai - tilts uz pasauli, kuras materiālus un dalībnieku secinājumus paredzēts apkopot izdevumā un izmantot praktiskai rīcībai. Atbalstu virzībā uz šo mērķi arī turpmāk sola UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Rolands Ozols. "Mūsu pirmais un galvenais secinājums ir, ka esam uz pareizā ceļa," Dienai saka Kuldīgas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja arhitekte Jana Jākobsone, piebilstot, ka būs vēl daudz un smagi jāstrādā.
Nauda stimulē
Viens no gausākajiem darbiem, ko no pieredzes atzinuši arī ārvalstu eksperti, ir vecpilsētas iedzīvotāju iekustināšana senās vides autentiskuma saglabāšanā. Tas prasa ne vien lielus līdzekļus, bet arī augstu apzinīguma pakāpi un pat zināmu uzupurēšanos kopīgās idejas vārdā, kaut vai atsakoties no tik kārdinošajiem logiem kārniņu jumtos. "Mums ir senlaicīgas ēkas, ir atbilstoša fiziskā vide, bet daudzi apsaimniekotāji un īpašnieki morāli nav gatavi to sargāt un saglabāt, kaut gan to paredz likumi un normatīvi," raksturojot situāciju, ar kuru nākas saskarties pašvaldībai, vērtē pilsētas plānotāja.
Inertuma pārvarēšanai tiek apsvērti finansiāli stimuli, taču līdzekļu piesaistīšana nav ātrs process, bet pašai domei naudas šim mērķim pietrūkst. SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Sigunds Zavickis Dienai apstiprina, ka tieši naudas trūkums kavē paplašināt ražotni seno logu, durvju, īpatnējo lieveņu un citu koka detaļu atjaunošanai vecpilsētas namu vajadzībām. Tās viņi spiesti izgatavot paši, jo specializētās galdniecības firmas no šādiem pasūtījumiem izvairās.
Katliņš ir, nav karotes
Plašas diskusijas ir raisījušās par to, kā veicināt Kuldīgas starptautisko atpazīstamību. "Kuldīgu var salīdzināt ar katliņu, kurā vārās daudzas garšīgas senatnes liecības - citur nesastopamie māla kārniņu jumti, vecais mūra tilts, Ventas rumba, vecpilsētas plānojums, koka apbūve un daudzas citas sastāvdaļas. Ir to visu baudīt griboši cilvēki. Bet mums nav karotes, respektīvi, nav mārketinga stratēģijas, ar ko viņiem to visu varētu iedabūt mutē, tas ir, viņu uztverē un atmiņā," J.Jākobsone norāda uz septembra konferencē dzirdētu līdzību.
Radīt šādu stratēģiju ir tuvākās nākotnes uzdevums, uzskata pilsētā izveidotās Vecpilsētas un vides komisijas (VVK) dalībnieki. Jāvienojas par Kuldīgas galveno devīzi, suvenīru un simbolu. "Kuldīga nevarēs pārsteigt ar ražošanas vērienu, bet mēs varam kļūt par kultūras un vēstures tūrisma objektu. Cits nodoms, kas daļēji jau ir īstenojies un varētu iet plašumā, - padarīt Kuldīgu par kāzu un medusmēnešu pilsētu - te septiņiem tiltiem pārbraukt nav nekāda problēma," saka Dienas uzrunātie kultūras darbinieki. "Tās visas ir ar UNESCO sarakstu tieši nesaistītas lietas, bet noteikti strādā tajā pašā virzienā," ir pārliecināts Tūrisma attīstības valsts aģentūras Kuldīgas biroja vadītājs, pilsētas domes deputāts Artis Gustovskis (TP).
Mainās attieksme
J.Jākobsone saka, ka "būtiskākais ir process, jo, virzoties uz pasaules mantojuma sarakstu, restaurācijai un saglabāšanai tiek apzinātas un uzskaitītas pilsētas galvenās vērtības, sakārtoti normatīvie akti to aizsardzībai un atjaunošanai, pašu mājās un pasaulē popularizēts Kuldīgas tēls". Visvairāk viņu iepriecina tas, ka virzības uz UNESCO gaitā pret viduslaiku pilsētbūvniecības šedevru - kompakto Kuldīgas vecpilsētu - mainās ne vien valsts un pašvaldības, bet pamazām arī pašu kuldīdznieku attieksme.
Noder citu pieredze
Tieši iedzīvotāju iesaistīšana vecpilsētas saglabāšanā un informēšana par šo procesu bijusi galvenā joma, kur noderējusi ārvalstu pieredze, saka J.Jākobsone. Secinājumi izdarīti, arī uzklausot stāstus par labumu un postu, ko līdzi nes tūrisma attīstība. Pieredzējušāko ārvalstu kolēģu, arī UNESCO sarakstā iekļauto pilsētu pārstāvju padoms noderējis, plānojot senatnes un dabas saderību, ko nedrīkst izjaukt.
Kuldīdznieki ar baltu skaudību lūkojas Ventspils virzienā, kur pilsētas tēlam svarīgu ēku atjaunošanai dome dod aizdevumu, bet pēc darbu beigšanas labā kvalitātē daļu no tā dzēš. Kuldīgā šādu praksi kavē ne vien līdzekļu trūkums, bet arī ēku krāsojuma koncepcijas trūkums, kas atbilstu atjaunojamo objektu XX gs. sākumam raksturīgajam izskatam, kādu nolemts saglabāt. Tāpēc turpināsies namu izpēte, un jau drīzumā krāsu koncepcija būs izstrādāta.
"Kuldīga nevar attīstīties kā muzejs, vecpilsētai jābūt dzīvai. Tai jāaug un jāmainās. Pašvaldības atbildība ir, lai katrs objekts, kas šeit ienāk, bagātinātu tās vēsturisko un unikālo vidi," sabalansētas senatnes un mūsdienīguma attiecības aizstāv VVK priekšsēdētājs, Kuldīgas mērs Edgars Zalāns (TP).