Parakstus sākot vākt 2016.gada maijā, patlaban pret Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai parakstījušies vairāk nekā 10 060 cilvēku.
Kā apgalvo iniciatīvas Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai autors Andris Šimfs, nepievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.
Apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, Šimfs tomēr domā, ka Stambulas konvencija nepiedāvā būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties konvencija papildus uzliekot valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās - kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās, tostarp, pārņemot kontroli pār cilvēku privātās dzīves telpu un ģimenes dzīvi.
Iniciatīvas autors aicina Saeimu neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.
Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.
Vienlaikus vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības Musica Baltica vadītāja Solvita Sējāne un citi.
Sens tautas sakāmvārds
viesis
Nevēlos