Lai sodu samaksātu, Unguram saimniecība būtu jāpārdod.
Pirms sešiem gadiem no tēva pārņemtajā saimniecībā zemnieks sācis audzēt gaļas liellopus. Tā kā saimniecība ir bioloģiska, pašiem nākas audzēt arī graudus un iekopt pļavas.
Ungurs, ieguvis augstāko izglītību agronomijā un maģistra grādu zootehnikā, tagad ne tikai rūpējas par saimniecību un ģimeni, betī arī vada Jauno zemnieku klubu. Zemnieks arī realizējis vairākus Eiropas projektus, rekonstruējot kūtis un jauno zemnieku programmā startējis tehnikas iegādei. "Audzējam graudus ganāmpulkam. Mums paveicies, ka Latvijā ir liellopu izsoles. Lops aug lēni, ja šodien nav cenas, tad mēs varam arī pagaidīt. Kā pats plānosi, tā arī būs," stāsta Ungurs.
Viņš nomā 0,9 hektāru lielu zemes gabalu, kas, pēc viņa rīcībā esošajiem dokumentiem, ir lauksaimniecības zeme. Savukārt mežzinis to notaksējis kā meža zemi. "Tā kā mums pašvaki reģionā ar zemi, tad mēs atgūstam katru platību. Es to uzaru, bet pēc Valsts meža dienesta teiktā – nelikumīgi veicis šo darbību. Pirms 15 gadiem te bija normāls lauks," uzsver zemnieks, norādot, ka no kokiem laukā nekā daudz gan neesot bijis - tikai dabīgā procesā ieauguši krūmi, arī kāds kociņš. Taču pavasarī mežzinis noformējis aktu par nelikumīgu meža ciršanu, aprēķinot 3000 eiro lielu soda naudu.
Nejuzdamies vainīgs, jo nekāds mežs uz lauka nav bijis, tikai apaugumi, Ungurs pārsūdzējis prasību Valsts meža dienestā. Tad Meža dienests nodarījumu traktējis pēc cita likuma panta, uzlikdams desmitreiz lielāku sodu - 38 tūkstošus eiro.
"Ja tendence ir tāda, ka mēs samazinām meža platības, tad mums pieaug emisijas, un kādā brīdī valsts var nonākt situācijā, kad jāsāk par to maksāt. Līdz ar to atmežošanas kompensācijas ir noteiktas saistībā ar Kioto protokolu un par tām metodēm, kādas tās ir piesaistē ar emisiju, jo jebkura koku ciršana ir emisija, kāda ir saistībā ar klimata izmaiņu konvenciju," bargo sodu skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Taču situāciju kā neadekvātu vērtē ne tikai pats zemnieks, kuram tagad, lai samaksātu uzlikto 38 tūkstošu eiro lielo soda naudu, nāktos zaudēt visu saimniecību, bet arī viņa kolēģi Zemnieku saeimā. "Nebija jau tas priežu sils, tas bija apaugums, kurš vairāku cilvēku darbību rezultātā tika iekļauts meža zemēs un notika it kā nelegāla zemes transformācija," citu skatījumu uz notikušo atklāj Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
"Meža nozares cilvēki minēja, ka par tādu sodu es laikam esmu nogāzis trīssimtgadīgas priedes ar visām ērgļu ligzdām," ar rūgtu smaidu min Ungurs. Viņam teikts – būtu samaksājis sākotnējo 3000 eiro sodu, viss būtu kārtībā. Tagad lieta iesniegta tiesā.