Par Levita padomnieci informāciju tehnoloģiju un drošības jautājumos varētu kļūt Ilvesa

Raidījums vēsta, ka Ilvesa iepriekš par šiem jautājumiem bija atbildīga Aizsardzības ministrijā.

Ilvesa aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja no Attīstībai /Par! saraksta, bet netika ievēlēta.

Zināms, ka prezidentam būs plašs padomnieku loks, turklāt nozarēs, kuras līdz šim nav bijušas īpašā uzmanības lokā.

Jau ziņots, ka šodien Levits, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.

Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā amatā ievēlēja 29. maijā. Par viņu nobalsoja 61 deputāts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5. Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts 2015. gada 3. jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu. Vējonis maija sākumā paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.