Tas rada jautājumu, vai tālākā nākotnē kādos priekšmetos nevarētu izveidoties skolotāju trūkums. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) atzīst - šādas prognozes ministrijai pašlaik nav.
Problēmas ar fiziku
Sarunās ar speciālistiem atkal un atkal izskan viena un tā pati atziņa - nākotnē lielākās problēmas varētu rasties ar dabaszinātņu skolotājiem, jo viņu vidējais vecums ir salīdzinoši liels. Projekta Dabaszinātnes un matemātika vadītāja Dace Namsone stāsta, ka tas redzams arī projekta skolās - ļoti daudzi dabaszinātņu priekšmetu skolotāji ir cienījamos gados, savukārt jauno faktiski nav. Dati par pedagogu vecuma struktūru un Dienas aprēķini apstiprina, ka pašlaik lielākais skolotāju vecums ir dabaszinību priekšmetos. Piemēram, 11,5% fizikas skolotāju ir vecāki par 61 gadu, līdzīga situācija ir arī ķīmijā.
Speciālisti uzsver, ka pensijas vecuma pedagogi nav automātiski «norakstāmi» kā sliktāki par jaunajiem skolotājiem. Tomēr nav noliedzams, ka mūžīgi neviens skolotājs strādāt nevarēs, kas rada jautājumu - vai tad, kad ilggadējie pedagogi pensionēsies, viņiem būs aizstājēji? R. Broks norāda - pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija neredzot draudus, ka varētu trūkt skolotāju kādos priekšmetos. Viņaprāt, esot jāņem vērā, ka atsevišķos priekšmetos skolotāji ir gados veci, taču šis jautājums esot saistīts gan ar skolotāju atalgojumu, gan budžeta vietu piedāvājumu. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Kangro gan skaidro, ka vienīgās brīvās budžeta vietas ir tieši matemātikas un dabaszinātņu skolotāju programmās.
Latvijas Fizikas skolotāju asociācija jau vismaz 10 gadu mēģinājusi vērst IZM uzmanību uz draudošu fizikas skolotāju trūkumu, jo to skolotāju skaits, kas pārsniedz pensijas vecumu, tiešām ir liels, stāsta asociācijas prezidente Biruta Šķēle. Viņasprāt, vēl nepieciešami kādi divi gadi, un tad varētu tikt sasniegts pats fizikas skolotāju minimums. Tiesa, vairāki faktori varot mazināt fizikas skolotāju trūkuma iespēju, piemēram, vēl vairāk skolēnu varētu izvēlēties mācības arodskolās, daudzi skolēni pamet valsti, teorētiski var mainīties fizikas stundu skaits, turklāt arī pensijas vecums draud paaugstināties. Viņa pieļauj, ka ir maz jaunu fizikas skolotāju, jo esot grūti atrast līdzvērtīgu maiņu pieredzējušajiem skolotājiem, turklāt fizmatu beidzējiem esot salīdzinoši viegli atrast labu darbu arī citās specialitātēs.
Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska vērš uzmanību, ka problēmas varētu rasties arī ar angļu valodas skolotājiem, kuriem svešvalodas zināšanas ļauj vieglāk atrast darbu ārzemēs.
Nesagatavos vienā gadā
Ir valstis, kurās seko līdzi pedagogu sastāvam un prognozē, kāds tas varētu būt nākotnē, Latvijā šāda plānošana nenotiek. R. Broks, vaicāts, vai pēc 10 gadiem Latvijā pietiks, piemēram, fizikas skolotāju, atbild: «Mēs tiešām nezinām, vai pietiks.» Viņš apšauba, cik precīza varētu būt šāda prognoze, jo neesot zināms, kāda būs ekonomiskā situācija valstī un vai turpināsies tendence, ka vecāki ar bērniem izbrauc no valsts. «Līdz ar to jūs man pasakiet, kāda būs ekonomiskā situācija, kāds būs cilvēku skaits, kas izbrauc, un es jums pateikšu, vai skolotāju pietiks vai nepietiks,» saka R. Broks.
A. Kangro, tāpat kā citi eksperti, gan uzskata, ka šādu prognozi var un pat būtu vēlams veikt, jo informācija par demogrāfisko situāciju ir pieejama, visticamāk, ja arī turpināsies emigrēšanas tendence, bērnu skaits tomēr nesamazināsies ļoti kardināli. Arī Latvijā šāda prognoze esot nepieciešama, sevišķi tāpēc, ka skolotāju nevar sagatavot vienā gadā. Viņš neizslēdz - esot pamats bažām, ka var pietrūkt skolotāju kādā priekšmetā, taču precīzāku ainu varot redzēt tikai pēc esošās situācijas apzināšanas.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Ingrīda Mikiško norāda, ka «nav izejas datu un analīzes», kas ļautu ar lielāku precizitāti prognozēt skolotāju skaitu. Bet, viņasprāt, ja «vājprātīgi» nemainās pedagogu darba samaksa, skolotāju varētu pietikt.
Programmas Iespējamā misija attīstības vadītāja Zane Oliņa uzskata, ka vairāk jādomā nevis par to, vai būs skolotāju trūkums, bet gan par to, kā piesaistīt darbam skolā pēc iespējas talantīgākus jauniešus. Tāpat, viņasprāt, pedagoģijas programmām esot jākļūst daudzpusīgākām, lai jaunie skolotāji var pasniegt vismaz divus priekšmetus. I. Mikiško gan skaidro, ka esot arī cita problēma, kas apgrūtina jaunu skolotāju ienākšanu skolā, proti, trūkst vakanču. Tā kā pensijas vecuma pedagogi saņem mazu algu un arī mazu pensiju, daudzi no viņiem turpina strādāt skolā, jo tā vismaz ienākumi ir lielāki, bet tas samazina nepieciešamību pēc jauniem skolotājiem.
Mazas slodzes
Dienas aptaujātie pašvaldību pārstāvji pieļauj, ka nākotnē skolotāju trūkumam nevajadzētu būt. Tiesa, vairāki arī norāda, ka iepriekš par šo jautājumu nemaz nav domāts. Tā kā skolēnu skaits samazinās, laukos skolotāju varētu pietikt, pieļauj L. Žukovska. Loģiski domājot - ja vidējais skolotāju vecums ir 40-50 gadu, tad pēc 10 gadiem problēmām nevajadzētu būt, piekrīt arī Bauskas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe. Visjūtīgākā situācija arī viņas novadā ir ar dabaszinātņu priekšmetiem, kam ir mazs stundu skaits, līdz ar to pedagogiem ir mazas slodzes, kas apgrūtina jaunu skolotāju piesaisti.
Septiņu bijušajā Cēsu rajonā ietilpstošo novadu Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska gan norāda, ka jau tagad daudzi skolotāji ir pārkvalificējušies, lai varētu pasniegt divus mācību priekšmetus. Turklāt Eiropas fondu finansētā projektā, kur skolotājiem bija iespēja papildus iegūt vēl vienu kvalifikāciju, pedagogi esot ļoti pārdomāti un sadarbībā ar direktoriem izvēlējušies, kurā priekšmetā papildināt zināšanas.
No Kuldīgas novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītājas Santas Dubures teiktā izriet, ka arī pašvaldībām ir laikus jādomā, kā skolām piesaistīt dabaszinātņu priekšmetu skolotājus. Viņa pieļauj, ka jaunus skolotājus varētu piesaistīt labiekārtoti mācību kabineti, bet, iespējams, pašvaldība varētu sākt domāt arī par stipendijām šo priekšmetu skolotājiem.