Otrdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem stāstīja, ka šodien notikušajā valdību un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē puses panākušas izpratni, ka 2020.gadā nebūtu ieviešamas izmaiņas nodokļos, tā vietā valdībai jādomā, kā efektīvā saimniekot ar pieejamajiem līdzekļiem.
Arī finanšu ministrs pauda, ka valdības pārstāvji un sociālie partneri vienojušies, ka sarunas par izmaiņām nodokļos no 2021.gada 1.janvāra sāksies nevis nākamā gada sākumā, bet jau šogad, tūlīt pēc 2020.gada budžeta pieņemšanas.
"Plānots līdz nākamā gada vidum izstrādāt un pieņemt izmaiņas nodokļos, lai sabiedrība par tām būtu informēta. Arī nākamā nodokļu reforma paredzēs, ka izmaiņas būs spēkā trīs gadus," sacīja Reirs.
Aicināts vērtēt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Egila Baldzēna pausto, ka viņa pārstāvētā organizācija 2020.gada budžeta kontekstā uzturēs diskusiju par izmaiņām, kas attiecas uz minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumiem, Reirs norādīja, ka sociālie partneri par šiem jautājumiem vēlas diskutēt, nevis pieņemt konkrētu lēmumus 2020.gada budžeta kontekstā.
Vienlaikus finanšu ministrs uzsvēra, ka katram pieņemtajam lēmumam būs ietekme uz budžetu, kura iespējas ir ierobežotas.
"Piemēram, strauji veidot šādas izmaiņas, būs jārēķinās, ka valsts budžetā nebūs kompensējošu līdzekļu, jo galvenokārt cietīs pierobežā esošās pašvaldības, kur vidējais atalgojums ir stipri zem vidējā valstī," piebilda ministrs.
LETA jau vēstīja, ka nākamā nodokļu reformas plānota 2021.gadā. Ar šo jautājumu kopš šā gada vasaras sākuma nodarbojas Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadīta attīstības komiteja.
Pareizaisvirsraksts