To pētījumā secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija, kas trešdien ar saviem novērojumiem iepazīstināja atbildīgās valsts institūcijas un aicināja domāt par efektīvas nodarbinātības politikas izveidi.
Latvijas Darba devēju konfederācija pērn nogalē reģionālajās vizītēs uzņēmumos secināja, ka darba devēji arvien vairāk izjūt santehniķu, elektriķu un citu augstas raudzes speciālistu trūkumu. Reģionos ir problēmas atrast darbiniekus arī pārdevēja un citos mazāk kvalificētos amatos. Vienlaikus bezdarba līmenis valstī ir samērā augsts, īpaši daudz ir ilgstošo bezdarbnieku, klāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.
Darbaspēka tirgus problēmas uzņēmumi skaidro dažādi. Daudzi potenciālie darbinieki labāk izvēlas saņemt pabalstus nekā iet strādāt. Citi pārmēru lieto alkoholu un tādēļ nereti zaudē uzticību darba devēja acīs. Vēl daudzi aizbrauc strādāt ārpus Latvijas. Madonas novada kokapstrādes uzņēmuma "Latvāņi" valdes locekle Agita Kalniņa diskusijā atzina, ka "Latvāņi" darbiniekus meklējuši arī pilsētā, taču nesekmīgi par spīti solītajam labajam atalgojumam.
Darba devēji diskusijā norādīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku apmācības programmas mēdz neatbilst reālajām darba devēju vajadzībām, bet pati aģentūra pārāk daudz auklējas ar bezdarbniekiem, kas būtu vairāk jāuzrauga. Labklājības ministrija izvērtēs līdzšinējās NVA programmas un ieviesīs jaunas bezdarba mazināšanai, bet NVA apņēmusies ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, klāstīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Vēl Labklājības ministrija līdz aprīlim sola izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu, kas vajadzīgs Eiropas fondu naudas saņemšanai no nākamā Eiropas daudzgadu budžeta.