Par strīdīgajiem priekšlikumiem ģenerālprokurora izvēlē vēl diskutēs

Būtiski iebildumi ir ne vien ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un Ģenerālprokurora padomei, bet arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Savukārt Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs uzskata, ka pašreizējais politiskais fons grozījumu veikšanai ir ļoti slikts.

Sola nesteigties

Līdz šim ģenerālprokuroru apstiprināšanai Saeimā virzīja AT priekšsēdētājs. Gan Kalnmeieram, gan Bičkovičam vasarā – attiecīgi 11. jūlijā un 15. jūnijā – beigsies pilnvaru termiņš. Šo amatu ne viens, ne otrs nevar ieņemt vēlreiz, jo tajā pavadīti divi termiņi. Tieslietu ministrs mudinājis izmaiņas izdarīt savlaicīgi, lai jauno ģenerālprokuroru varētu iecelt pēc jaunās kārtības.

Ja viss ritēs raiti, grozījumus cer pieņemt februāra beigās, Dienai saka Rancāns. Steidzamību likumprojektiem neprasīs, dodot laiku priekšlikumiem un saprātīgām diskusijām. ''Rūpes par likumdošanas procesa kvalitāti tiks nodrošinātas,'' viņš sola. 

TM rosinātās izmaiņas jau aptuveni mēnesi ir aktīvi apspriestas atbildīgajās institūcijās. Tās paredz palielināt Tieslietu padomes (TP) lomu ģenerālprokurora izvēlē, ko konceptuāli atbalsta gan pati TP, gan AT priekšsēdētājs, gan Ģenerālprokurora padome. TP sēdē šonedēļ atbalstīja TM ieceri, ka ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimai pēc atklāta konkursa beigām izvirza Tieslietu padome. Taču citi TM un Bordāna priekšlikumi ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procesa pilnveidošanā raisīja diskusiju un atbalstu neguva, vēsta LETA. TP sastāvā ir 15 cilvēku, to vada AT priekšsēdis.

Nav vienprātības

Lielākās diskusijas ir par trim punktiem: 1) vai pretendentu lokā iekļaut arī advokātus un mācībspēkus no augstākās izglītības iestādēm ar 15 gadu pieredzi; 2) vai kandidātu vērtēšanai jāveido speciāla komisija, kas kandidātus atlasītu un virzītu skatīšanai TP; 3) vai ir jāierobežo virsprokuroru pilnvaru termiņš. Taču atbalstāms priekšlikums ir uzdevums Ģenerālprokuratūrai sniegt pārskatu Saeimā par izdarīto.