Krimināllietu pēc apsūdzētā lūguma tiesā izskatīja bez pierādījumu pārbaudes, jo vīrietis savu vainu nodarījumā pilnībā atzina un nožēloja.
Apsūdzētais 18. jūlija vakarā bijis piedzēries un dusmīgs, ka pagalmā ķēdē piesietais suns sagrauzis viņa mobilo telefonu. Vīrietis ar abām rokām žņaudza suņa kaklu, lai suni nosmacētu. Tā kā centieni nebija veiksmīgi, viņš mitējās, aizgāja līdz mājām, paņēma divus auduma gabalus, aplika sunim ap kaklu un turpināja žņaugt. Kad arī tādējādi neizdevās suni nogalināt, Ronalds no audumiem sasēja cilpu aplika sunim to ap kaklu, aizveda dzīvnieku uz netālo mežu, kur dzīvnieku pakāra koka zarā. Dzīvnieks no elpas trūkuma nomira.
Nosakot sodu, tiesa kā vainu mīkstinošu apstākli ņēma vērā apsūdzētā atzīšanos nodarījumā un nožēlu. Kā vainu pastiprinošu apstākli tiesa uzskatīja to, ka noziegums izdarīts alkohola ietekmē.
Krimināllikums par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gājis bojā vai par dzīvnieku spīdzināšanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Pēdējo divu mēneša laikā Latvijā jau ir notikuši septiņi gadījumi, kad dzīvnieki cieš vai iet bojā cilvēku ļaunprātīgas rīcības dēļ, pie tam pastrādātie noziegumi tiek veikti ar īpašu nežēlību.
Par notikušo satraukts ir arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un pieprasījis informāciju no Ģenerālprokuratūras un Iekšlietu ministrijas par sodu piemērošanas praksi dzīvnieku mocītājiem.
Visos gadījumos sākti kriminālprocesi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Gandrīz visos līdzšinējos gadījumos ir noskaidroti iespējamie vainīgie.