Zariņš vēstīja, ka ievērojot Covid-19 radītos riskus un izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, tiek rosināts sniegt papildu atbalstu bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns ir vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem.
Noteikumu projekts paredz, ka no 2020.gada 12.marta līdz Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs būs 171 eiro mēnesī līdzšinējo 42,69 eiro vietā.
Bērna kopšanas pabalsta apmērs mēnesī tiek paaugstināts arī tām personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem. Šobrīd 171 eiro piešķir par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam.
Vienlaikus Labklājības ministrija rosina veikt grozījumus, nosakot, ka personām, kurām ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, proti, 106,72 eiro mēnesī, izmaksājama vienreizēja piemaksa būs 150 eiro apmērā.Saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, rodas papildu pienākumi un izdevumi, lai nodrošinātu bērna aprūpi esošajā līmenī, ņemot vērā, ka bērni nepameklē izglītības iestādes, ārstniecības pakalpojumu pieejamība ir ierobežota un dienas aprūpes centri, kas, tai skaitā nodrošina pieskatīšanas funkciju, arī ir slēgi.
Tas nozīmē, ka šie bērni ārkārtējās situācijas laikā atrodas mājās un katras ģimenes pieejamo resursu apmērā tiek nodrošināta bērnu pieskatīšana, nepieciešamības gadījumā attālinātā mācību procesa nodrošināšana, kā arī iespēju robežās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana klātienē vai attālināti.
Labklājības ministre pauž gandarījumu par darba grupā atbalstītajiem lēmumiem. "Esmu gandarīta par koalīcijas partneru konceptuālo atbalstu mūsu piedāvājumam celt bērnu kopšanas pabalstu par bērniem no pusotra līdz divu gadu vecumam un par papildus finansiālo atbalstu ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti," norāda ministre.
Finanšu ministra darba grupā arī atbalstīts piedāvājums paplašināt atbalstu uzņēmējiem, paredzot ieviest uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tā paredzēta kā turpinājums dīkstāves pabalstam, daļēji kompensējot algu izmaksu. Par piešķiršanas kritērijiem, administrēšanu un finanšu avotiem diskusijas tiks turpinātas ekonomikas ministra darba grupā, iesaistot arī sociālos partnerus.
Labklājības ministre norāda, ka atbalsts uzņēmējiem nepieciešams, ņemot vērā, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalsti vairs netiks maksāti, bet joprojām turpināsies Covid-19 negatīvā ietekme.
"Uzņēmumi vēl nebūs atguvuši spēju darboties ar iepriekšējo jaudu, kā arī joprojām saskarsies ar piegāžu ķēžu traucējumiem vai problēmām ar pasūtījumu regularitāti, daļa darbinieku turpinās atrasties dīkstāvē vai daļējā dīkstāvē. Tādēļ rosinu jau savlaicīgi domāt par nākamo atbalstu pēc dīkstāves pabalstu izmaksas beigām," argumentē Petraviča.
Jau ziņots, ka sakarā ar Covid-19 izplatības radīto krīzi valdība ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, tostarp dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kā arī citus atbalsta veidus sociālajām grupām, kuras esošajā situācijā izjūt vislielākos izaicinājumus.
precizēta informācija pirmajā rindkopā