ECT vienbalsīgi atzina, ka Latvija pārkāpusi sūdzības iesniedzēja Inta Veisa tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Veiss kopš 2005.gada dzīvojis kopā ar kādu sievieti, kurai 2006.gadā piedzimis bērns. Pāris nav bijis precējies, un sieviete atteikusies reģistrēt Veisu kā sava bērna tēvu. No 2007.gada viņa vairs nav ļāvusi vīrietim bērnu redzēt, liecina lietas materiāli.
Kad Veiss uzzinājis, ka bērnu kā savu piereģistrējis kāds cits vīrietis, viņš vērsies tiesā paternitātes apstrīdēšanai. Lieta nokļuva līdz Augstākās tiesas Senātam, un vien 2010.gadā paternitātes tests pierādījis, ka varbūtība, ka vīrietis ir bērna bioloģiskais tēvs, ir 99,9999141%. Tomēr 2012.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka, lai gan Veisam bija tiesības apstrīdēt paternitāti, bērna reģistrēšana uz viņa vārda būtu pretrunā ar bērna interesēm.
Šajā laikā vīrietis, kas bērnu bija reģistrējis uz sava vārda, jau bija precējies ar citu sievieti, un ar bērna māti un bērnu kopā vairs nedzīvoja. Pamatojoties uz šo informāciju, Veiss atkārtoti sācis tiesvedību, kas vēl turpinās.
Strasbūrā vīrietis sūdzējās, ka lietas izskatīšana ir pārāk ilga un tiesvedības rezultātā aizskartas viņa tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Pēdējo no sūdzībām ECT vienbalsīgi noraidīja, jo nacionālajās tiesās joprojām turpinās tiesvedība.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību par tiesvedības ilgumu, tiesa noraidīja valdības argumentu, ka sūdzība nav izskatāma pēc būtības. Tāpat tiesa atgādināja, ka lietās, kas skar civiltiesisko statusu, no valsts amatpersonām tiek prasīta īpaša rūpība, lai pēc iespējas samazinātu nenoteiktības periodu.