Pasaules ekonomikā notiek dievs zina kas, ar aviokompāniju - tas pats, kaudze steidzamu uzdevumu, bet mūsu ģenerāļi un kontradmirāles nesteidzas. Minētajā izdevumā publicētas vācu rakstnieka Dītera Vellershofa atmiņas par viņa karavīra gaitām Otrajā pasaules karā Kēnigsbergas novadā; ir 1944. gada nogale, vācu armijai klājas, maigi izsakoties, grūti, tomēr joprojām tiek uzraudzīts, lai zaldāti nedzer nevārītu ūdeni. Ir problēmas ar munīcijas un pārtikas piegādēm, bet šajā jautājumā - nekādu atlaižu! Tas nav mājiens, ka valdības izveidošanas ātrums ir galvenais mērķis, - runa ir par prioritāšu, būtiskāku interešu zušanu. Mēģinājumi nodrošināties ar akmens cietu koalīciju tuvākajiem gadiem ir tas pats, kas prasība dzert tikai vārītu ūdeni, guļot purvā. Ja ir pārliecība par koalīciju, kas spēj pusgada līdz astoņu mēnešu laikā pieņemt valstij nepieciešamos lēmumus, tad nevajag baidīties no balsu aritmētikā balstīta riska, ka skaitliski prāva, politiski aktīva opozīcija mēģinās kaut kad šo valdību gāzt. Ja valdības darbs būs patiešām jēdzīgs, tad gan opozīcijai būs grūtāk atrast argumentus kabineta gāšanas mēģinājumiem, gan pašu rindās būs lielāka saliedētība un nebūs šķielēšanas pēc rezerves variantiem.
Numurā lasāmi arī amerikāņa Čārlza Bernšteina aforismi, daži no kuriem - ja vārda «karš» vietā liekam «politika», «cīņa par varu» - lieti noder arī mūsu stratēģiem un kombināciju meistariem. «Karā nevar uzvarēt, karā var tikai izdzīvot.» «Karu iesāk bagātie, bet maksā par to trūcīgie.» «Karš - mērķis, kas attaisno viduvējību.» «Karš nebeidzas arī tad, kad karš ir beidzies.»
Ar vēlēšanu rezultātiem vai valdības veidošanu nekas vēl nebeidzas, kauja nav uzvarēta.