Pagājušā gada vasarā Finanšu policijā sākās satraukums. Atdot pirms desmit gadiem iesaldētus 40 tūkstošus negaidīti pieprasīja tikai uz papīra eksistējošs uzņēmums, tad atklājās, ka nauda visus gadus bloķēta nepamatoti. Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā reģistrētā firma TNK Holdings līdz 2007. gadam tirgojusies ar iekārtām un instrumentiem. 2008. gadā Finanšu policijai radās aizdomas, ka darījumi nav "tīri", tāpēc izmeklētāji nobloķēja firmas kontu Latvijas Pastā.
Pēc šī notikuma firma darbību pārtrauca un sāka likvidāciju. Deviņus gadus iesaldēto naudu neviens atpakaļ neprasīja, bet 2017. gada sākumā uzņēmuma likvidāciju pārņēma grāmatvede Jūlija Pouha. Viņa dokumentos pamanīja, ka firmas kontā ir 40 tūkstoši eiro, un pieprasīja ieņēmumu dienestam naudu atdot. VID naudu atdot negrasījās. Tā vietā Finanšu policija uzsāka kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksa un krāpšanu, un devās pie uzstājīgās naudas pieprasītājas pēc pierādījumiem.
Izmeklēšana rit jau astoņus mēnešus, un pārkāpto Krimināllikuma pantu skaits aug. Izmeklētājs ir saskatījis izvairīšanos no nodokļu nomaksas, grāmatvedības datu viltošanu, krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu, bet 2017. gada novembrī vēl pievienots pants par naudas atmazgāšanu. Par to paredzēts bargākais sods – cietums uz divpadsmit gadiem, taču lietā neviens nav atzīts par aizdomās turēto.
"Pratināšana, dokumentu pieprasīšana nekāda nenotiek. Izmeklētājs īsti nevar paskaidrot, par ko notiek izmeklēšana vai nē. Nekādus jaunumus, nekādus papildu izskaidrojumus neesam saņēmuši. Uz doto brīdi sūtījām pieprasījumu ar lūgumu izskaidrot, kāds ir mūsu statuss kriminālprocesā, piešķirot attiecīgas tiesības. Visās atbildēs mums saka, ka nekādu statusu nepiešķirs, jo nav nekāda pamata," raidījumam klāsta TNK Holdings likvidatore Pouha.
Pouhas advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir pārliecināts, ka policija nevar atrast pamatojumu desmit gadus vecajai nodokļu lietai, tāpēc nekas nesanāk arī ar pārējo nodarījumu pierādīšanu.
"Dīvaini ir tas, ka nav skaidrs, ko tad īsti izmeklē. Ja jūs izmeklējat konkrētu noziedzīgu nodarījumu, man vairākas reizes prokuratūra ir sniegusi atbildes, ka mēs noskaidrojam, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Sešos mēnešos vismaz to vajadzēja noskaidrot," komentē advokāts.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzskata, ka naudas pieprasītājiem nav nekādu tiesību uz iesaldētā konta saturu. Pirms desmit gadiem konts nobloķēts, jo bija aizdomas par izvairīšanos no nodokļiem. Kāpēc policija tobrīd nepārbaudīja šīs aizdomas un neuzsāka izmeklēšanu, pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš izvairās skaidrot, tomēr lietā pierādījumi esot. Tagad izmeklēšana notiekot veiksmīgi gan par izvairīšanos no nodokļiem, gan par mēģinājumu naudu atgūt.
"Šajā gadījumā mēs varētu runāt par to, ka attiecīgā uzņēmuma pārstāvis uz doto brīdi ir iesniedzis viltotus kreditoru prasījumus, lai šādā veidā izkrāptu šo naudu no valsts. Šis ir atsevišķs gadījums, par ko ir uzsākts arī kriminālprocess ne tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet arī par iespējamu krāpšanu, iespējamu dokumentu viltošanu, grāmatvedības dokumentu viltošanu, un kriminālprocess, manuprāt, pašreiz tiek ļoti veiksmīgi izmeklēts, pašreiz atrodas tieši prokuratūrā uz pārbaudi, un es domāju, ka tas tiks virzīts arī kriminālvajāšanas uzsākšanai," riadījumam skaidro VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.
Kad atklājās šis gadījums, Finanšu policijas priekšnieks bija Edijs Ceipe. Viņš uzsāka pārbaudi, cik ir tādu kontu, kas ir bloķēti, bet tālākas darbības nav notikušas. Decembrī viņš raidījumam Nekā personīga sacīja, ka tādu ir vairāki simti. No 2008. gadā bloķētajiem kontiem 150 gadījumos nav notikusi tālāka izmeklēšana, vairāk par simtu ir bijis arī 2007. un 2009. gadā. Viņš arī tagad no saviem vārdiem neatsakās – par to vēl pērn esot ziņojis dienesta vadībai.
Tagad Ceipe vairs nav Finanšu policijā, viņa vietā ir Podiņš. Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks noliedz, ka piemirsto kontu skaits ir mērāms simtos. Bez tālākām darbībām palikuši tikai tie konti, kuros bijusi nauda, un tādu nav daudz.
"Uz doto brīdi mēs esam identificējuši 17 šādus gadījumus, kur kontos vēl joprojām ir nauda. Summas ir dažādas, bet kopējā identificētā summa ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Kā es teicu, summas ir dažādas, sākot no 14 centiem, beidzot jau ar lielākām summām," klāstīja Podiņš, norādot, ka šobrīd pilnībā pārbaudīti dati par 2008. gadu.
Podiņš nevarēja izskaidrot, kāpēc iepriekš policijas vadība bija atradusi simtiem šādu gadījumu, tas neatbilstot patiesībai.
Pārbaudē par 2008. gadu noskaidrots, ka izdoti 310 VID ģenerāldirektora rīkojumi iesaldēt kontus. 293 gadījumos savlaicīgi esot pieņemti lēmumi par naudas arestēšanu kriminālprocesos, atzīšanu par noziedzīgi iegūtu vai ar to dzēsti nodokļu parādi. Nekas nav darīts tikai ar 17 kontiem.
Podiņš raidījumam skaidroja, ka saistībā ar šiem gadījumiem uzsākta viena disciplinārlieta, kura nu ir noslēgusies ar vienas amatpersonas sodīšanu.
Algas samazināšana par 20 procentiem uz pusgadu piemērota bijušajam Finanšu policijas priekšnieka vietniekam Dairim Aniņam. Amatu viņš ieņēma no 2008. līdz 2015. gadam. Uz brīdi viņš bija aizrotēts uz muitu, bet tagad darbojas jaunizveidotās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas priekšnieka amatā. Lielāka skaidrība par iesaldētajām un aizmirstajām summām varētu būt gada beigās, kad revīziju Valsts ieņēmumu dienestā pabeigs Valsts kontrole.
nu