Salīdzinot datus uz pagājušā gada 1.maiju, kad parādu summa bija 25,5 miljoni latu, parādu apjoms pieaudzis pusotru reizi. Republikas pilsētās kopējais parāds šogad sasniedza 29,76 miljonus latu, kas ir par 75,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad parāds bija 16,96 miljoni.
Kopumā Pašvaldību savienība saņēmusi 68 pašvaldību datus, tostarp par deviņām lielpilsētām un 59 novadiem. 50 novadi datus nav iesnieguši.
Pašvaldību savienības analīze liecina, ka pašvaldībās parādsaistību apjoms audzis tieši šajā apkures sezonā, jo iepriekšējo sezonu parādi veido 37%. Ievērojams pieaugums no lielajām pilsētām bijis Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī, Rēzeknē.
Salmiņš atzina, ka attiecībā uz mazajām pilsētām datus ir grūti salīdzināt, jo 50 novadi tos nav iesnieguši. Salīdzinot to pašu pašvaldību skaitu, kas bija pērn, redzama tāda pati tendence, sacīja Salmiņš.
"Mūs satrauc, ka no tiem novadiem, kas ir iesnieguši, trešajā daļā parādsaistību apjoms pārsniedz 20% pret iepriekšējo apkures sezonu, kas liecina, ka parādsaistības pārsniedz pusotra mēneša maksājumu apjomu. Tas nozīmē, ka trešajai daļai novadu nākamās apkures sezonas sākšana ir stipri apgrūtināta," vērtēja Salmiņš.
Kā dramatisku viņš novērtēja situāciju vairākās lielajās pilsētās - Daugavpilī parādu apjoms audzis par 28%, Jēkabpilī - par 27%.
"Situācija ir gaužām nopietna. Ja pagājušajā gadā teicām, ka šāds apjoms nav bijis kopš 1993.gada, tagad rekords ir pārsists," sacīja Salmiņš.
Salīdzinot datus ar janvāri, vērojams 12% parādu pieaugums lielajās pilsētās, un arī citās pilsētās pieaugums ir līdzīgs un sasniedz 10%. Parādu apjoms samazinājies Rīgā - jaunākie dati liecina par 14,7 miljonu latu parādu, kamēr janvārī tas bija 16 miljoni latu.
Savienība situāciju vērtē kā satraucošu, jo siltumapgādes izmaksas apkures periodā bija pieaugušas par 20%. Viņš piebilda, ka vairāki apsaimniekotāji brīdinājuši par iespējamo maksātnespēju.
Par parādiem Pašvaldību savienība plāno runāt ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, kā arī skatīt jautājumu tehniskajā komitejā 28.jūnijā, kurā aicināts piedalīties arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Par to paredzēts informēt arī valdību.