"Var piekrist, ka Nacionālā apvienība neņēma vērā visus apstākļus un Kremļa polittehnologu spēju manipulēt ar Latvijas sabiedrības apziņu. Tomēr izeja no segregācijas ir tikai saliedētas sabiedrības veidošanās, un to var panākt tikai tad, ja ir viena apvienojoša izglītības sistēma uz vienas valodas bāzes. Pazīstu ļoti daudzus cittautiešus, kuriem nav pieņemams šis referendums pēc būtības," sacīja I.Parādnieks.
Uz norādi, ka Latvija, sākot integrāciju Eiropas Savienībā, savu suverenitāti ir aizvien sašaurinājusi un vai nav pienācis laiks sākt pretēju procesu - palielināt Latvijas suverenitāti, I.Parādnieks sacīja: "Negribētu teikt, ka esam kaut ko sašaurinājuši. Uz to var dažādi skatīties. Mēs dažkārt pieļaujam to, kas nav īsti pieņemams. Mēs varam būt daudz neatkarīgāki arī Eiropas Savienības ietvaros. Polijas piemērs to spilgti pierāda. Viss atkarīgs no pašiem, sūdzēties, ka kāds uzliek iemauktus, bieži ir nekorekti, vai kādam tas ir ērtāk. Redzamākais piemērs ir Hipotēku un zemes banka, kur mēs 2009. gadā un 2010. gadā varējām pierādīt, ka tie valsts līdzekļi, kas tur tika ieguldīti, tika ieguldīti attīstības daļā, nevis komercdaļā un nekādas ES normas nepārkāpa, to nevar traktēt kā neatbilstošu valsts atbalstu, līdz ar to nevar piemērot nekādas sankcijas. Mēs varējām mainīt nosacījumus, lai šī banka normāli turpinātu darbu, nevis to pārdot."
Jautāts, vai Nacionālā apvienība koalīcijā jūtas pilnvērtīgs partneris, I.Parādnieks uzsvēra: "Jā, protams. Ja jūs runājat par to gadījumu, kur bija politisks spiediens no premjera puses attiecībā uz Latvijas krājbankas administratoru, tad pagaidām citur nav problēmu ar mūsu viedokļu respektēšanu."
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!