Neuztvert aizdevumu kā naudu, kas aug kokos
Pētījuma par ātro kredītu izmantošanu Latvijā mērķis bija analizēt gan pašu kredīta ņēmēju, gan viņa uzvedību. LU asociētais profesors Jānis Priede atklāj, ka pētījumā parādās dzīvesstila tendences: "Mēs dzīvojam šodien un visu naudu tērējam šodien. No ekonomikas viedokļa tas nav slikti, jo mēs zinām, ka IKP sastāvdaļa ir patēriņš."
Viņš dalās ar Latvijas Bankas agrāk veiktā pētījuma rezultātiem, kuri liecina, ka 48% iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu, bet 17% dzīvo no viena mēneša uzkrājumiem, un šos skaitļus viņš sauc par satraucošiem.
Nebanku kredītu aizdevēju portfelis gadu gaitā ir audzis, nu sasniedzot pusmiljardu eiro, bet tajā izteikti dominē ātrie kredīti. Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kas aizņemas, neredz īpašu atšķirību starp komercbankām un distances kredītiem: "Viņiem tā ir ļoti laba alternatīva, ko viņi labprāt izmanto. Kas mums likās satraucoši - ir zemā finanšu pratība. It kā cilvēki par to runā un domā, bet uzkrājumu nav," secinājumos dalās Priede.
"Priekšstats sabiedrībā, kam tiek ņemti ātrie kredīti, krasi atšķiras no tā, kam patiesībā tie tiek ņemti," atklāj profesors Ivars Austers. Viņš ātros kredītus raksturo kā apburto loku – vienreiz tajā iekļūstot, neatliek nekas cits kā turpināt, bet kredīta ņēmējus sadala divos domāšanas modeļos - "vēsais" jeb racionālais, un emociju iespaida.
"Pirmais visu sistemātiski izanalizēs, saliks plusus un mīnusus, pieņems optimālāko lēmumu, kurš apmierina vajadzības. Otrais domāšanas modelis – tev ir vajadzības, tev tās ir jāatrisina un tu esi nobažījies, ka nespēj tikt galā ar problēmu. Pirmā ērtā iespēja, kuru tu varbūt pēc nedēļas nožēlosi, ir paņemt ātro kredītu, un tu to izdari. Tu domā īstermiņā visās nozīmēs," kredītņēmēju tipus raksturo profesors.
Viņš skaidro, ka tad izveidojas nosacījuma reflekss – ir problēma, ir risinājums: "Mēs arī mērījām cilvēku emocijas brīdī, kad viņi tikuši pie kārotā - ir bažas, bet ir arī atvieglojums. Bažas ilgtermiņā aizmirstas, paliek atvieglojuma sajūta, kas uztur nosacījuma refleksu."
"Satraucošās ziņas ir tās, kam cilvēki ņem ātros kredītus," stāsta PTAC direktore. Pētījuma rezultāti liecina, ka 38,88% iedzīvotāju ātro kredītu ņem rēķinu vai parādu segšanai, 27,59% - pārtikas un sadzīves preču iegādei, 27,30% - transporta līdzekļa iegādei vai remontam, 21,06% - elektronikas preču un sakaru līdzekļu iegādei, 19,13% - zālēm vai medicīnas pakalpojumiem, 18,65% - mājokļa remontam, bet 12,47% tos ņem ceļojumam.
"Izvērtējot šos iemeslus, nākas padomāt vai cilvēki apzinās un izvērtē, vai šai lietai, kuru viņi vēlas vai kuru viņiem vajag, patiešām vajadzētu izvēlēties tādu risinājumu kā ātrais kredīts un vai cilvēks to var atļauties," secina Vītoliņa. Viņa uzsver, ka ne tikai komersantam, bet arī pašam cilvēkam ir jāvērtē, vai viņš var atļauties atmaksāt kredītu.
Vītoliņa skaidro, ka kampaņas mērķis ir atgādināt cilvēkiem, ka visi vārdi, ko var dzirdēt reklāmās - kredīts, līzings, aizdevums, kredītlīnija, finanšu vai problēmu risinājums u.c. - ir jāsauc vienā un tajā pašā vārdā – parāds.
"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas, ko jūs šādā veidā paņemat un iegādājaties – viss būs jāatmaksā, tā nav vēl viena viegli dabūjama naudiņa, bet naudiņa, kas pēc tam būs sūri un grūti jāatstrādā," stāsta Vītoliņa.
Viņa uzsver, ka izveidotajā mājaslapā Parads.lv cilvēki var izrēķināt, cik ilgu laiku vajadzēs strādāt, lai atpelnītu un atmaksātu paņemto kredītu. Tāpat tur ir parādu vārdnīca, lai uz ātrajiem kredītiem un parādu paskatītos ar smaidu.
"Kampaņas galvenais mērķis ir cilvēkiem atgādināt, ka ir jāizvēlas atbildīgi, jāizvērtē sava maksātspēja.Vēlamies atgādināt cilvēkiem par saprātīgu budžeta veidošanu, uzkrājumu veidošanu, kas ir būtiskas katram cilvēkam ikdienas dzīvē. Kredīti ir vajadzīgi, daudziem mērķiem ļoti labi, bet ir svarīgi, lai mēs tos izmantojam tā, kā tie ir paredzēti, nekaitējot savai finanšu veselībai," stāsta Vītoliņa.
Pētījumā tiek minēti arī iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas ātros kredītus. Lielākā daļa (71,70%) to skaidro ar ātru un ērtu noformēšanu, 52,27% - ka nav jāskaidro kādiem nolūkiem kredīts tiek ņemts, 51,99% uzsver, ka nav jākārto formalitātes, bet 51,39% kā iemeslu min iespēju aizņemties nelielu summu.
Kā faktori, kas traucē veidot finanšu uzkrājumus, tiek minēti viegla kredīta pieejamība, neuzticība naudas sistēmas stabilitātei, aktuālas vajadzības, neskaidrība par nākotni un zemi ienākumi. Galvenais iemesls, kas cilvēkus attur ņemt kredītu bankā, ir neregulāri vai neoficiāli ienākumi, negatīva kredītvēsture, bankās nevar ātri saņemt kredītu, kā arī bankas nelabprāt aizdod mazas summas.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks mūsdienu situāciju salīdzina ar naudas augšanu kokos: "Ekonomika stabili aug un strauji palielinās iedzīvotāju pirktspēja un vēlme dzīvot labāk. Protams, līdz ar ekonomikas izaugsmi aug arī iedzīvotāju vēlme un spēja aizņemties."
Šobrīd, ieejot interneta portālā, ieslēdzot televizoru vai atbildot uz nepazīstamu numuru, rodas sajūta, ka nauda aug kokos un to mums met pakaļ.
"Realitātē tā nav, tāpēc ir būtiski, ka mēs runājam par prātīgu aizņemšanos un vēršam uz to uzmanību."
Viņš skaidro, ka ekonomika stabili aug, un strauji palielinās iedzīvotāju pirktspēja, līdz ar to vēlme dzīvot labāk, bet līdz ar ekonomisko izaugsmi aug arī cilvēku spēja un vēlme aizņemties. Upenieks uzsver, ka tikai kopīgiem spēkiem var iemācīt, ka ikviens cents, ko cilvēks aizņemies, būs arī kādreiz dzīvē jāatdod.
Nozare neapmierināta
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) uzskata, ka, "lai gan sabiedrības izglītošana finanšu pratības jautājumos ir svarīga ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai, tomēr, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc nozares uzņēmumi lūgs Valsts kontroli izvērtēt PTAC realizētās kampaņas Sauc lietas īstajos vārdos atbilstību izvirzītajiem mērķiem, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu", informē LAFPA komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.
"Patiesi žēl, ka PTAC vadība pēc vairākiem nozares lūgumiem tā arī nevēlējās sadarboties, lai izstrādātu sabiedrības izglītošanas kampaņu, kas veicinātu patērētāju spēju kritiski izvērtēt savu kredītspēju un atbildīgu aizņemšanos," nozares redzējumu pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
LAFPA velta kritiku arī LU veiktajam pētījumam.
"Ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, rezultātiem jābūt profesionāliem un kvalitatīviem. Lai gan LU ir parakstījusies zem šī pētījuma, tā kvalitāte ir apšaubāma, tāpēc lūgsim Valsts kontroli izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu," apgalvo Āboltiņš.
Jāpiebilst, ka patlaban – no 5. līdz 25. februārim – savu izglītojošo kampaņu īsteno arī nozares uzņēmums a/s 4finance. "Ar kampaņu iecerēts radīt izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumu būtību, izglītot patērētājus par atbildīgu un godprātīgu aizņemšanos," skaidro uzņēmumā.
"Patērētājiem jāprot plānot savas finanses un jāorientējas piedāvāto pakalpojumu klāstā," uzskata 4finance izpilddirektors Gvido Endlers.
Upenieks laikrakstam Diena apstiprina, ka ir pievērsis uzmanību 4finance organizētajai kampaņai, bet, tā kā šī kampaņa sākusies tikai šonedēļ, paust detalizētu EM redzējumu vēl ir pāragri.
krāpšanas anatomija
Napoleona aforismi, citāts
par ''ietaupījumiem''