Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien skaidro avīze Diena.
Kā galvenie ieguvumi no kredītbiroja izveides tiek minēti kredītrisku mazināšana, iedzīvotāju motivēšana uzņemties finanšu saistības atbildīgi un godprātīgi, kā arī efektīvākas kredītinformācijas pieejamības nodrošināšana un kredītriska pārvaldības uzlabošana. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai astoņi no desmit kredītņēmējiem.
Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.
Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsvēra Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. Kropa arī uzsvēra, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts.
Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākais referents Intars Eglītis Dienai stāsta, ka komersanti, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem (piemēram, Latvijas gāze, Rīgas siltums, banku un nebanku kredītiestādes, valsts reģistri), informāciju par savu klientu saistību izpildi kredītbirojiem sniegs brīvprātīgi. I. Eglītis uzsver, ka datu iegūšana un datu pārdošana notiks tikai un vienīgi ar datu īpašnieka piekrišanu. Izņēmums ir ļaunprātīgie nemaksātāji, par kuriem datus varēs sniegt bez viņu piekrišanas. Par ļaunprātīgu nemaksātāju uzskatāms cilvēks, kurš savas parādsaistības nav nokārtojis ilgāk par 60 dienām.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš kredītbiroju izveidi vērtē piesardzīgā optimismā: "Mēs ceram, ka šajos reģistros neparādīsies tikai negatīvā informācija, bet arī pozitīvā - par godprātīgi nokārtotajām saistībām. Citādi tā būs tendencioza informācija. Mūs arī uztrauc datu drošības jautājumi, lai informācija nenonāktu nepareizajās rokās."
Visu rakstu par kredītbiroju izveidi lasiet otrdienas, 30.septembra, avīzes Diena 8. un 9.lappusē!