''Manuprāt, vajadzētu vairāk uzticēties speciālistiem, savam ģimenes ārstam un ņemt vērā viņu ieteikumus, jo nav pamatotu argumentu, kādēļ nevakcinēties [pret Covid-19]. Protams, ja kāds uzskata, ka tieši viņam būs anafilakse vai trombs, atliek vēlreiz apsvērt un pieņemt sev labāko lēmumu,'' teic Kroiča.
Sekas jūtamas ilgi
Vakcinācijai pret Covid-19 ir trīs būtiski mērķi – mazināt smagu slimības gaitu, mazināt vīrusa pārnesi un mazināt vīrusa izraisītās papildu saslimšanas. Aptuveni viens no desmit saslimušajiem ar Covid-19 nokļūst slimnīcā.
Pasaules dati liecina, ka aptuveni katrs desmitais saslimušais vēl vairākus mēnešus pēc slimības cīnās ar tās izraisītajām sekām, savukārt slimnīcas ziņo, ka arvien biežāka ir tendence, ka saslimušie, kas iepriekš slimnīcā nokļuvuši saistībā ar Covid-19, drīz vien atgriežas ārstniecības iestādē ar hroniskas slimības saasinājumiem.
Eksperti skaidroja, ka būtiski ir ievērot visus epidemiologu ieteikumus – cilvēkam var arī nebūt novērojami slimības simptomi, bet vīruss jau ir iekļuvis organismā. Inkubācijas laiks ir apmēram četras līdz sešas dienas, kad vīruss izplatās ļoti strauji un inficē šūnas. Tikai pēc tam parādās arī zināmie simptomi. ''Apšaubāmi, ka kādreiz būs medikaments, kuru varēs izmantot ļoti efektīvai ārstēšanai. Ja kāds nonāk slimnīcā, mediķi dara visu iespējamo, lai novērstu dažādas komplikācijas, nevis iznīcinātu vīrusu,'' norāda Rācenis.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar Veselības ministrijas speciālistiem strādā pie dinamiskās novērošanas projekta, lai izvērtētu, kādas sekas ir pēc Covid-19 pārslimošanas. Tiks izvērtētas slimības blaknes, kas attīstās ilgtermiņā.
''Programmā iesaistīti dažādi speciālisti, jo vīruss ietver ļoti plašu orgānu sistēmu bojājumu. Patiesībā līdz galam nezinām, kāda būs ietekme pēc gada vai diviem,'' Dienai atzīst LĀB valdes loceklis Rācenis.
Izstrādātās vakcīnas novērš smagu slimības norisi, vakcinētā cilvēka nāvi, hospitalizācijas nepieciešamību, pasargā arī no vidēji smagas un vieglas saslimšanas, kā arī tiek pārtraukta vīrusa cirkulācija sabiedrībā un dabā. Patlaban plaši izplatās informācija, ka cilvēkiem pēc vakcinācijas bijis ļoti slikti un grūti. ''Kad cilvēks saņem vakcīnu, ieslēdzas imūnā sistēma – tā strādā, ražo antivielas. Ja arī parādās nevēlami notikumi, tas tikai liecina, ka ir efekts un cilvēks būs pasargāts,'' skaidro profesore Juta Kroiča. Sāpes injekcijas vietā izjūt 80%, sagurumu – 60%, galvassāpes – 50%, muskuļu sāpes – 30%, drebuļus – 30%, locītavu sāpes – 20%, paaugstināta temperatūra ir vairāk nekā 10 procentiem cilvēku. Šādas reakcijas ir izteiktākas pēc Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnas otrās devas un AstraZeneca vakcīnas pirmās devas.
Ļoti reti novērojama hipertensīvā krīze, kad paaugstinās asinsspiediens. Tad eksperti iesaka reaģēt un lietot medikamentus. Tikpat reti novērojamas alerģiskas reakcijas, trombembolija, kas vakcīnas anotācijā minēta kā ļoti reta blakusparādība.
Jāprot lasīt skaitļus
Pieejamie dati liecina, ka patlaban Lielbritānijā un Eiropas Savienībā ar AstraZeneca vakcinēti 34 miljoni cilvēku. Lielbritānijā sākta prioritārās grupas 50+ vakcinācija un nākamnedēļ sāks 40+ vakcināciju, skolēni atgriezušies skolās un mācās klātienē, mazināti pulcēšanās ierobežojumi. Londonā, kurā dzīvo apmēram deviņi miljoni iedzīvotāji, tikai viena trešdaļa vēl nav vakcinēti, bet kopumā vakcinēti 11,5 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem.
Kā norāda Kroiča, ja cilvēki prot salīdzināt skaitļus, 86 trombu veidošanās gadījumi no 34 miljoniem pēc vakcinācijas ar AstraZeneca un pieci trombozes gadījumi no 6,8 miljoniem vakcinēto ar Janssen vakcīnu nebūtu pamats bailēm.
Vienīgi jāievēro piesardzība un nav jāsteidzas vakcinēties, ja ir akūta saslimšana un ir bijusi alerģija pēc citu vakcīnu saņemšanas.
Tad pēc potes saņemšanas jānogaida nevis ierastās 15, bet 30 minūtes. Kā absolūtas kontrindikācijas minētas nopietnas alerģiskas reakcijas uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām.
Vairākās Eiropas valstīs joprojām tiek noteikti dažādi ierobežojumi konkrētām vakcīnām, taču tikpat bieži notikusi viedokļu un rīcības maiņa, kurām vecuma grupām noteikti ierobežojumi. Šādus pretrunīgus lēmumus pieņem valstis, kurām ir lieli vakcīnu apjomi un plašas izvēles iespējas, atgādina Kroiča.