Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Paraolimpieši sašutuši

Valdības lēmums piešķirt 13,65 miljonus eiro no ''augstas gatavības projektu'' programmas komandas sporta spēļu halles, nevis paraolimpiskā sporta centra būvniecībai nepatīkami pārsteidzis Latvija paraolimpiešus un paraolimpiskās kustības atbalstītājus. Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir nosūtījusi vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), lūdzot izvērtēt šāda lēmuma pamatotību.

LPK atgādina, ka Latvijā pirmajam pilnībā pielāgotajam multifunkcionālajam sporta kompleksam zaļā gaisma tika dota jau 2017. gadā un projekta īstenošanā ieguldīts jau nepilns miljons eiro no nodokļu maksātāju naudas, tāpēc tā šādu valdības soli uztver ''kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu attiecībā uz visiem sportistiem – gan ar, gan bez invaliditātes –, kuriem šobrīd Latvijā nav, kur trenēties''.


Apšauba pamatotību

LPK ģenerālsekretāre Liene Apine ir neizpratnē, kāpēc pēkšņi valdība pieņēmusi lēmumu finansēt tādu projektu, kura attīstībai un būvniecībai finansiāls atbalsts no valsts puses nebija paredzēts, vismaz oficiālajās sporta nozares pārstāvju sanāksmēs tāda informācija nav izskanējusi. Diemžēl objekta, kura būvniecība paredzēta Nacionālajā attīstības plānā un kura īstenošanā līdz šim ieguldīts gandrīz 841 000 eiro valsts finansējuma, nākamo darbu veikšanai nauda neatrodas.

Veids, kādā piešķirti līdzekļi Komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanai, liek apšaubīt procesa caurredzamību un lēmuma pamatotību.

''Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem un kādā kārtībā tas izvēlēts. Mums nav iebildumu pret Komandu sporta spēļu halli kā tādu. Taču valstī ir jābūt skaidrai, caurskatāmai kārtībai un kritērijiem, pēc kādiem tiek pieņemti lēmumi par sporta būvju finansēšanu no valsts līdzekļiem,'' teic LPK prezidente Daiga Dadzīte.

LPK arī vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Sporta likumu Latvijas Nacionālā sporta padome izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Taču Nacionālajā sporta padomē šis projekts nav izskatīts, un arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) tas nav paredzēts. 


Vēl skatīs un vērtēs

''Mūsuprāt, paraolimpiskais sporta centrs noteikti var pretendēt uz augstas gatavības projektu. Tam izstrādāts biznesa plāns, iegādāta daļa nepieciešamās zemes, veikta būvniecības priekšizpēte, izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Šis projekts ietver vairākus virzienus, ko Eiropa prasa Covid-19 finansējuma ieguldīšanai, – tas attiecas gan uz sportu, gan sociālo integrāciju, gan degradēto teritoriju uzlabošanu, gan arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu būvniecībā. Tāpat tas paredz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un prakses vietas topošajiem fizioterapeitiem un pielāgotā sporta speciālistiem, kuru mūsu valstī šobrīd ļoti trūkst,'' uzsver Apine.

Savukārt IZM norāda, ka jautājums par paraolimpisko sporta centru skatīts nesen – janvāra beigās, kad Nacionālajā sporta padomes sēdē par tālākām šā projekta virzīšanas iespējām ziņojusi Labklājības ministrija. Tika nolemts to turpināt skatīt nākamajā padomes sēdē, kas notiks aprīlī. ''Pēc būtības valdība izskatīja centra ieceri 2017. gadā, kad tika nolemts to izveidot un piešķirt arī valsts līdzfinansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, kas būtu 13,6% no kopējās summas, respektīvi, 13,3 miljoni eiro. Šobrīd tā summa, kas tiek prasīta no valsts, ir pieaugusi seškārt, arī projekta kopējās aplēses izaugušas līdz 23,9 miljoniem eiro, turklāt paredzot valsts finansējumu centra uzturēšanai vismaz divos gados 3,7 miljonu eiro apmērā,'' skaidro IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs un piebilst, ka valdība vēl nav teikusi galavārdu attiecībā uz šo projektu. Lai gan tajā ir izdarīta virkne priekšdarbu, tostarp iegādāta zeme, tomēr tieši šajā aspektā ir aizķeršanās, proti, nav mainīts tās lietošanas mērķis, līdz ar to nav iespējas būvēt sporta centru. 


Neatbilst noteikumiem

IZM arī noraida apgalvojumu, ka sporta centrs varētu būt atsevišķi ierakstīts NAP. Tāds objekts ir, bet tā ir Siguldas bobsleja un kamaniņu trase. Patlaban IZM darbu plānā ir valsts un pašvaldības nozīmes sporta būvju koncepcijas izstrādāšana, un šajā kontekstā šis projekts varētu tikt skatīts.

Attiecībā uz paraolimpiskā sporta centra un komandu sporta spēļu halles iekļaušanu Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas programmā, kas ļautu piesaistīt ES līdzekļus, diemžēl tie abi neatbilda Eiropas Komisijas izvirzītajiem noteikumiem, tāpēc nauda netika piešķirta.

Savukārt tam, ka hallei tika dota priekšroka valsts finansējuma piešķiršanai no programmas Augstas gatavības projekti, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu, ir savi argumenti. Halle atbilst publisku projektu statusam, un tās būvniecību īstenos VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, kas arī nodrošinās halles apsaimniekošanu. Tas arī ir daudz gatavāks, līdz ar to ir arī garantija, ka to varēs pabeigt līdz 2022. gada decembrim, kā paredz programmas noteikumi. IZM atgādina, ka šo projektu bija plānots īstenot Daugavas sporta centra rekonstrukcijas ietvaros, bet, mainoties situācijai, no šīs ieceres nācās atteikties. Komandu sporta spēļu halles projektā plānoti trīs transformējamie basketbola laukumi un tribīnes līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektori ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta). Turklāt tas būs pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem un tur varēs rīkot, piemēram, ratiņbasketbola spēles. Projekta izmaksas plānotas 13,6 miljonu eiro apmērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas