Vēl piecām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās atrodas remontā. Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas.
Rīgā un Rīgas reģionā no 55 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem, automātiski vai manuāli iedarbinot, nostrādāja 45 sirēnas, bet septiņas sirēnas nenostrādāja. Baldonē, Ogrē, Salaspilī izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tām tiek veikti remontdarbi.
Kurzemē no 29 izvietotajām trauksmes sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 25 sirēnas. Valdemārpilī un Grobiņā izvietotās sirēnas nenostrādāja, savukārt Ventspilī un Sabilē izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tām tiek veikti remontdarbi.
Zemgalē no 23 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 21 sirēna, bet Jēkabpilī un Tukumā izvietotās sirēnas nenostrādāja. Latgalē no 29 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 25 sirēnas, bet Kārsavā izvietotajai sirēnai konstatēti skaņas signāla traucējumi. Viļānos, Rēzeknē un Dagdā izvietotās sirēnas nenostrādāja.
Vidzemē no 28 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 22 sirēnas, bet Valkā izvietotajai sirēnai konstatēti rotācijas traucējumi, Alojā, Strenčos, Limbažos un Līgatnē izvietotās sirēnas nenostrādāja.
Ukrainas iedzīvotājiem, kas atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatori šodien nosūtīja īsziņu ar informāciju, ka notiek plānota trauksmes sirēnu pārbaude.
Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem VUGD informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu apkopi un uzturēšanu.
Trauksmes sirēnu uzdevums ir brīdinātu iedzīvotājus dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā.
Attīstot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, tika izvērtēti dažādi varianti, tajā skaitā, kartējot tika aprēķināts, ka trauksmes sirēnu dzirdamības nodrošināšanai lielākajā valsts teritorijā būtu nepieciešams izvietot vismaz divreiz vairāk trauksmes sirēnu, tādējādi palielinot pārklājumu valstpilsētās un novadu centros, kā arī blīvāk apdzīvotajos ciematos, īpaši Pierīgas novados.
Apzinot dažādu agrīnās brīdināšanas veidu priekšrocības un izmaksas, tika pieņemts lēmums finansējumu ieguldīt šūnu apraides ieviešanā, nevis papildus trauksmes sirēnu uzstādīšanā.
Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs turpina iepirkuma procedūru, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides risinājums, ar kura palīdzību apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varētu saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem.
Šūnu apraides risinājuma ieviešanā tiks izmantoti Eiropas Savienības 2021.-2027.gada fonda līdzekļi.
VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti.
Iepriekšējā trauksmes sirēnu pārbaudē, 2023. gada 31.maijā, no pārbaudītajām 158 trauksmes sirēnām, bez traucējumiem nostrādāja 152 sirēnas.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.