Latvijas vēstniecībā Krievijā viss esot mierīgi, Krievijas mediji interesi neesot izrādījuši - arī konkrēta rīcības plāna, skaidrojot referenduma rezultātus, vēl nav, taču, iespējams, vēl sekos kādas vadlīnijas no Ārlietu ministrijas (ĀM). Eiropā par šo referendumu nerunā.
Latvijā gaidāmo referendumu Briselē kā problēmu neuztver, lielākā daļa par to pat nav dzirdējuši, saka eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis. Tomēr, lai skaidrotu Latvijas pozīciju, lielākā Eiropas Parlamenta (EP) politiskā spēka - Tautas partijas (TP) - grupā, kur darbojas arī Latvijas eiroparlamentārieši Krišjānis Kariņš, S. Kalniete un Inese Vaidere, 15. februārī Strasbūrā paredzēts pasākums Kāpēc latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valodai Latvijā. Pasākumā piedalīsies arī TP grupas prezidents Jozefs Douls un līdzšinējais EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. «Ceram, ka viņi atbalstīs domu, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai,» saka P. Viņķelis. Viņš arī norāda - vadlīnijas, kā rīkoties, eiroparlamentāriešiem neviens nav devis.
«Esam devuši skaidrojošos materiālus vēstniecībām, kā arī vadlīnijas, kas ir tie elementi, kas jāizmanto, publiskajā telpā runājot par referendumu,» saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Diplomātiskajiem pārstāvjiem ieteikts «intereses gadījumā informēt par Latvijas nostāju, izmantojot informāciju par valsts valodas jautājumiem, mazākumtautību izglītības reformas pozitīvajiem rezultātiem, kā arī valsts finansiālo atbalstu skolām astoņās mazākumtautību valodās,» informē ĀM Preses centrs.
Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja stāsta, ka papildu pasākumi nav paredzēti, tāpat kā citas reizes vēstniecībā strādās iecirknis, izveidota komisija, ko vada vēstniecības padomnieks Ilmārs Heniņš, visa informācija, kas saņemta no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), ir vēstniecības mājaslapā. Vēl nav apspriests, kā tiks komunicēti referenduma rezultāti - vēstnieks pieļauj, ka vēl saņems kādas vadlīnijas no ĀM. E. Skuja arī stāsta, ka esot atvērts Krievijas medijiem jebkurā brīdī, taču līdz šim interesi neviens nav izrādījis, kā būs pēc referenduma, prognozēt nav iespējams.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars portālam Diena.lv sacīja, ka šobrīd būtu pārdroši izteikt prognozes par gaidāmo aktivitāti, jo līdz referenduma dienai atlikusi vairāk kā nedēļa un daudz kas atkarīgs no vēlētāju uzrunāšanas intensitātes tieši šajā laika periodā. Tiesa gan, LNT raidījumā 900 sekundes viņš atzina, ka teorētiski aktivitāte varētu būt nedaudz lielāka, jo varētu piedalīties cilvēki, kuri līdz šim vēlēšanās nav piedalījušies, taču kurus uzrunājis valodas jautājums. "Centrālā vēlēšanu komisija, protams, gatavojas ar aprēķinu, ka varētu atnākt arī visi un izteikt savu viedokli," piebilda A.Cimdars.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki Saskaņas centra (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Savukārt pārējās Saeimā pārstāvētās partijas aicinājušas referendumā balsot pret. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.
(papildināts viss teksts)