Grozījumi tāpat nosaka, ka minēto personu pastāvīgajai dzīvesvietai ne mazāk kā pēdējos gadus ir jābūt Latvijai.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) skaidroja, ka pilsonības un dzīvesvietas kritērija noteikšana amatpersonām tādās reliģiskajās organizācijās, kuru vadība atrodas ārpus Latvijas, ļaus stiprināt šīs organizācijas autonomiju un spēju norobežoties no potenciālas ārvalstu ietekmes.
Tas savukārt stiprinās Latvijas valsts un sabiedrisko drošību, piebilda Kaimiņš.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas statūti jau pašlaik noteic, ka baznīcas galvai, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, kas noteiktu laiku dzīvojuši Latvijā. Attiecīgo prasību nostiprināšana likumā nepieciešama, lai īstenotu Latvijas Pareizticīgās baznīcas pašnoteikšanās un pašvaldīšanas tiesības un respektētu tās nostāju par garīgajam personālam izvirzāmajām prasībām, skaidrots likumprojekta anotācijā.