Finanšu ministrijā (FM) norādīja, lai arī rēķini kā attaisnojuma dokumenti var būt elektroniskā veidā un attiecīgi pasūtītāji un piegādātāji ir tiesīgi vienoties par rēķinu iesniegšanu un saņemšanu elektroniskā veidā, patlaban nav noteikts vienots standarts, kādam jāatbilst elektroniskajam rēķinam.
"Katrā gadījumā elektroniskā rēķina standarts jeb rēķina formāts ir jānosaka, pusēm par to vienojoties, jo sevišķi, ja saņemtos elektroniskos rēķinus ir paredzēts apstrādāt automātiski elektroniskajās datu apstrādes sistēmās. Līdz ar to var pastāvēt dažādi elektronisko rēķinu standarti, bet piegādātājam, strādājot ar vairākiem pasūtītājiem, var nākties rēķinu katram pasūtītājam izrakstīt atbilstoši atšķirīgam standartam," skaidroja FM.
Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā piedāvāts definēt elektronisko rēķinu, proti, tas ir izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt.