Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas savstarpēju vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
"Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti," pārliecināts Levits.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka politiskā spēka priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēra griestus gada griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro.
Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt fizisko personu ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma apmērs nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
Partiju apvienības Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka, pieņemot attiecīgu regulējumu, partijām fiziskas personas varēs ziedot četras reizes mazāk nekā patlaban.
"Mēs esam vienisprātis par mērķi nostiprināt partijas. Svarīgi, lai partiju finansējumu ietekmē dalība visās vēlēšanās, lai partijas startētu visās vēlēšanās un partiju sistēma nobriestu," teica Pavļuts.
Partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pauda, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir politiskā brieduma jautājums, par ko nevajadzētu smīkņāt, jo Latvijai nepieciešama neatkarīga politiskā vara.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe sacīja, ka ir labi zināms, ka tie, kas maksā, "pasūta ne tikai mūziku, bet arī likumprojektus", tāpēc tas ir būtisks solis, lai visa lobēšana notiktu godīgā cīņā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka vienošanās par lielāku valsts budžeta finansējumu politiskām partijām ir liels solis uz priekšu "30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā".
"Mums bija ļoti vāja finansēšana no valsts budžeta, kas padarīja partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem, kas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā. Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā," uzsvēra prezidents.
Viņš akcentēja, ka piešķirtā finansējuma izlietojumam jābūt caurspīdīgam, vienlaikus norādot, ka kārtību līdzekļu izlietojuma kontrolei būtu jāizstrādā Ministru kabinetam.
Viņaprāt, finansējums būtu tērējams partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai, kā arī politisko spēku komunikācijai ar sabiedrību.
"Tas ir nepieciešams, lai partijas varētu funkcionēt tā, kā tām demokrātijā būtu jāfunkcionē," pauda prezidents, uzsverot, ka tas ļaus Latvijā tapt spēcīgām politiskām organizācijām, tuvojoties tam, kāda situācija ir tostarp abās pārējās Baltijas valstīs.
Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes arī informēja, ka valdību veidojošās partijas ir vienojušās arī par to, kā vislabāk veidot partiju finansēšanas likumu. "Vienojāmies koalīcijā, ka valsts finansēšanu partijām ieviesīsim pakāpeniski, tādējādi rodot naudu sabiedriskajiem medijiem," uzsvēra Kariņš. Sabiedriskajiem medijiem tādejādi nākamajā gadā rasts papildu viens miljons eiro.
Līdz šim tika runāts par to, ka partijām piešķiramo valsts finansējumu varētu sasaistīt ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tieslietu ministrijas (TM) sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās pārvarējušās partijas saņēma finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru saņemto vēlētāju balsi.
Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums būtu 4 515 775 eiro.
Vēl tika plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.
Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam.
(papildināta visa ziņa)
A. S.
Perpettummobileidiotikus
.