Partijas atbalsta pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos

RP vērš uzmanību, ka pašlaik dažādām pašvaldībām ir ārkārtīgi atšķirīgas iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem visus pakalpojumus, bet, gudri apvienojoties, pašvaldības varot kļūt stiprākas. Vietējo pašvaldību pārvaldības un attīstības jautājumi esot jāskata kopā ar reģionu ekonomiskās attīstības izaicinājumiem un prioritātēm.Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atzīmē, ka būtu jāpārbauda, vai iepriekš veiktā reforma ir tuvinājusi tautai deklarētos mērķus, vai arī attālinājusi no tiem. Lai līdzšinējo reformu varētu vērtēt kā pozitīvu, vajadzētu konstatēt pašvaldību sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanos, taču tas neesot konstatējams nevienā pašvaldībā.LZS min arī citus kritērijus, kas bieži vien neesot izpildījušies. Lai turpinātu reformu, vajadzētu redzēt, ka veidojas novadu iedzīvotāju piederības sajūta novadam, padarot piederību pagastam vai novada pilsētai mazāk nozīmīgu, bet šāds process labākajā gadījumā ir sākuma stadijā. Līdz ar to politiskais spēks norāda, ka ir pāragri secināt, ka reforma būtu turpināma. Par nākamo vietējās reformas kārtu varētu runāt pēc 2020.gada, līdz tam laikam atbalstot pašvaldību brīvprātīgu apvienošanās vai sadalīšanos.Vienotība uzskata, ka Latvijā nepieciešams turpināt administratīvi teritoriālo reformu un panākt, lai pašvaldības, kurās nav attīstības centru, kuru administratīvās izmaksas ir gandrīz tikpat lielas kā to ieņēmumi, un kurām ir zemāki attīstības rādītāji, apvienotos lielākās pašvaldībās, paredzot īpašas atbalsta programmas ekonomiski vājākajām pašvaldībām. Savukārt vēlētu otrā līmeņa pašvaldību ieviešana nebūtu lietderīga.Apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) akcentē, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir izveidojusi ļoti dažāda lieluma pašvaldības, kas nepieļauj tām deleģēt valsts funkcijas. Tomēr jauna administratīvi teritoriālā reforma nav jāsasteidz, rūpīgi jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, uzskata partija, mudinot izstrādāt kārtību, kādā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties, no valsts budžeta sedzot šīs apvienošanās administratīvos izdevumus.VL-TB/LNNK uzskata, ka ir kritiski jāizvērtē 2009.gadā īstenotā reforma, kad vairāki novadi tika mākslīgi izveidoti un tiem tika neloģiski pievienoti pagasti. Par jaunās reformas mazāko struktūrvienību esot jākļūst pagastiem, nevis neveiksmīgi izveidotajiem novadiem. Administratīvi teritoriālai reformai par pamatu būtu jāliek tuvākā attīstības centra sasniedzamības un infrastruktūras savienojamības kritērijs, kopumā izveidojot nedaudz vairāk kā 50 novadus, uzskata partija.Saskaņas centrs vērš uzmanību, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Latvija ir sadalīta ļoti atšķirīgās teritoriālajās vienībās gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskā potenciāla. Partija saskata priekšnosacījumus, lai nelielie novadi apvienojoties nostiprinātos un kļūtu spēcīgāki. Taču šis process nekādā gadījumā nedrīkst norisināties piespiedu kārtā, un apvienošanās drīkst būt tikai brīvprātīga. Pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par apvienošanos, attiecīgajām pašvaldībām ir jāiegūst praktiska savstarpējas sadarbības pieredze.Latvijas Zaļā partija (LZP) norāda, ka par administratīvi teritoriālās reformas turpinājuma nepieciešamību varēs spriest tikai pēc tam, kad profesionāli tiks izvērtēti 2009.gada reformas rezultāti un apzināti tās trūkumi un ieguvumi. Jau šobrīd LZP esot viennozīmīgi skaidrs, ka novadu pašvaldību teritorijās ir nepieciešams uzlabot pašvaldības pakalpojumu pieejamību, nodrošinot pakalpojumus arī novadu perifērijā. LZP skatījumā reforma būtu turpināma, bet nevar būt balstīta uz "totāli primitīviem pieņēmumiem", piemēram, "lielākas pašvaldības ir labākas". Jau tagad vairākas "lielās" pašvaldības esot par lielu, kas veicinot lauku ciemu iznīkšanu ar visām mazajām skolām, tautas namiem utt., savukārt daudzas "mazās" pašvaldības joprojām ir par mazu. LZP uzskata, ka aptuveni 4000 iedzīvotāju slieksnis bija pamatots un būtu jāņem vērā, nākotnē veidojot pašvaldības.