Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Partiju sistēma grūtībās

Ikvienas valsts politiskais pamats sakņojas stiprās un ilgtspējīgās partijās, uzrunājot jauno Saeimu tās pirmajā sēdē, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. "Diemžēl Latvija ar to nevar lepoties, kaut vai, ja salīdzinām sevi ar kaimiņvalstīm. Tādēļ, lai veicinātu partiju stabilitāti un atbildību, kā arī konsolidāciju, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā," sacīja Valsts prezidents, kurš novembrī iesniegs Saeimā likumdošanas iniciatīvu, kuras pamatā būs speciāli izveidotas ekspertu grupas ziņojumā izteikti priekšlikumi, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Reinis Bērziņš Dienu informēja, ka Valsts prezidents atbalsta ideju palielināt minimālo partiju dibinātāju (biedru) skaitu līdz 500 biedriem, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt partijas, kuras dibinātas noteiktu laiku pirms vēlēšanām - piemēram, gadu iepriekš. Tagad partijas var dibināt 200 biedri. Politiķu viedokļi par abām jau agrāk vairākkārt apspriestajām idejām ir dažādi, taču vairāki Juridiskās komisijas deputāti uzskata, ka ir svarīgi šo diskusiju sākt tagad, kad līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami ilgs laiks.

Latvijā ir reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, bet tikai sešas no tām ieguva pārstāvniecību 12. Saeimā un vēl septiņas vēlējās tajā iekļūt, bet tas neizdevās. No sešiem parlamentā pārstāvētajiem spēkiem divi - Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai - ir dibinātas tikai šajā gadā.

Igaunijā partijā ir jābūt vismaz 1000 biedriem, bet Francijā partiju var nodibināt arī viens cilvēks, atgādināja Lolita Čigāne (Vienotība). Ringolds Balodis (NSL) aicina no Igaunijas pārņemt citu pieredzi - ja politiskais spēks nav divas reizes pēc kārtas parlamenta vēlēšanās ieguvis pārstāvniecību lēmējvarā, tad tā darbība būtu jāizbeidz. Latvijā viena no vecākajām partijām ir LSDSP, kura pēc neatkarības atjaunošanas tikai vienu reizi iekļuva Saeimā, bet turpina darboties. Šogad tās biedri startēja no LRA saraksta.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) atbalsta termiņa noteikšanu, jo nesenā vēsture rāda, ka "dažām partijām uznāciens īsi pirms vēlēšanām ir bēdīgi beidzies". Savukārt dibinātāju skaita palielināšana, viņaprāt, būtu jāvērtē no konstitucionālo tiesību veidokļa. Gunārs Kūtris (NSL), kura pārstāvētā partija izveidota maijā, šajā apstāklī problēmas nesaskata. Cits jautājums esot, ka jauniem spēkiem neesot pieejami tie resursi, kas pieredzējušām partijām, un tām ir ierobežotas iespējas parādīt sevi vēlētājiem.

Māris Kučinskis (ZZS) optimistiski raugās uz iespējām veikt izmaiņas likumā, jo arī jaunie politiskie spēki, kuri tagad ir Saeimā, nebūs ieinteresēti, ka pirms nākamajām vēlēšanām tiem parādās jauni konkurenti, kas viņus apdraud. "Nosakot termiņu, ka partija jānodibina gadu pirms vēlēšanām, būtu mazināta iespēja parādīties visādiem brīnumiem," piebilda deputāts. 

Visu Ināras Egles rakstu Partiju sistēma grūtībās lasiet trešdienas, 12.novembra, laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas