"Mūs, Latvijas pārtikas ražotājus, uztrauc Veselības ministrijas un tās atbildīgo amatpersonu vieglprātīgā attieksme pret Latvijas ražotājiem. Mēs vēlamies redzēt veiktos aprēķinus par to, kā šādi priekšlikumi ietekmēs pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā, kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un kā tas atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju," sacīts uzņēmēju paziņojumā.
Aicinājumu parakstījuši Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, AS Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms, AS Latvijas Balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemežs, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, SIA Kronis valdes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks, SIA Rēzeknes gaļas kombināts valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, AS Rīgas Piena kombināts padomes loceklis Atis Sausnītis, SIA Vinnis valdes priekšsēdētājs Uldis Rudmiezis un Latvijas Alus Darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Vladimirs Barskovs.
"Mums nav pieņemams tas, ka Veselības ministrija naudas līdzekļu trūkumu piedāvā risināt ar esošo nodokļu paaugstināšanu un jaunu nodokļu ieviešanu, neapzinoties iespējamās sekas. Aprēķini liecina, ka atsevišķiem pārtikas ražotājiem ministrijas priekšlikumu ieviešana dzīvē var radīt papildu izdevumus vairāk nekā pusmiljona latu apmērā, kas nopietni apdraudētu uzņēmumu turpmāko darbību. Veselības ministrijas vēlme iekasēt papildu 20 milj. latu no pārtikas ražotājiem skars ne tikai uzņēmējus, bet vistiešākajā veidā arī patērētājus. Mēs pieprasām atrast laiku, lai tiktos ar mums un izskaidrotu VM izstrādātos priekšlikumus un valdības plānoto rīcību attiecībā uz šo jautājumu," teikts paziņojumā.
Lai provizoriski budžetu būtu iespējams papildināt par 33,7 miljoniem latu, ministrija rosina piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgo pārtikas produktu grupām. Likumprojekts paredz piemērot akcīzes nodokli desām un līdzīgiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta, palmu eļļai, cūku taukiem, kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļās kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta, un gatavajām zupām un buljoniem, kas satur sāli vairāk par vienu gramu uz 100 gramiem produkta.
Papildus šiem pasākumiem ministrijas vēlas palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai Veselības ministrija piedāvā celt pakāpeniski, lai tuvotos Eiropas Savienības līmenim.