Patlaban šāds režīms noteikts līdz 12.septembrim, un to ierosināts pagarināt uz pusgadu. IeM vērtējumā, šāds lēmums jāpieņem, "ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu".
Pastiprinātās kontroles režīms būs noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Kopumā šogad līdz ceturtdienai no robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 3996 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 16 cilvēki.
Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti ap 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet pēc tam vairākus mēnešus šis skaits bija būtiski sarucis un nedēļām ilgi netika konstatēts neviens mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Šogad 10.janvārī tika konstatēti šogad pirmie mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā.
Palielinoties nelegālās imigrācijas spiedienam, valdība iepriekš nolēma, ka no 13.marta līdz 12.septembrim, atkal ir spēkā pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīms Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) vasaras izskaņā žurnālistiem pauda, ka patlaban nelegālās imigrācijas spiediens starp Baltijas valstīm un Poliju ir izlīdzinājies un zināmā mērā jau kļūst lielāks tieši uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Nelegālo imigrantu pārvadāšana ir ienesīgs bizness, līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas puses dienestu rīcība ir apzināta, piemēram, jau savlaicīgi gatavojot un novirzot uz robežu šādas personas, viņš teica. Tāpat nelegālo imigrantu profils ir pamainījies un tagad vairumā tie ir vīrieši spēka gados, piebilda ministrs.
Ministrs nenoliedza, ka pilnībā visu robežu nav iespējams izkontrolēt nevienā pasaules valstī, tāpēc daļai imigrantu tomēr izdodas to šķērsot. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāturpina investēt optiskajos kabeļos viedās robežas izveidē, jo tas ļautu ātrāk reaģēt uz nelegāliem robežšķērsošanas gadījumiem. Patlaban process ir sācies un to paredzēts noslēgt nākamgad.